Mājputnu attīstības statistiskā analīze

Nemitīgi mums visiem nākas sastapties ar informāciju par daudzām dzīves jomām, kas tieši vai netieši ietekmē mūsu dzīvi. Tā ir informācija, ka ietver dažādus skaitļus, piemēram, sastrēgumu skaits, kas autovadītājiem ir ļoti aktuāli utt, tātad patiesībā ik dienu mēs visi sastopamies ar statistiku, jo tā sniedz informāciju, kā bija agrāk un var palīdzēt izteikt nākotnes prognozes.

Šī darba apjoms ir 26 lappuses. Darbs sastāv no 7 nodaļām un katra nodaļa ir ar vairākām apakšnodaļām, kā arī ir ievads, secinājumi un izmantotā literatūra. Darbā ir arī 4 tabulas un 1 attēls.1. Statistiskā novērošana

Statistiskajā sakopošanā ietilpst novērošanas datu pārbaude, sistematizēšana un grupēšana, darba un analītisko programmu aizpildīšana.

Statistikas sakopošanas organizācijas aspektā izšķir centralizēto un decentralizēto sakopošanu.

Centrālā sakopošanā sākotnējos novērošanas materiālus koncentrē vienā vai dažos lielos skaitļošanas centros, kur tos centralizēti apstrādā. Decentralizētajā sakopošanā novērošanā iegūto datu summēšana notiek pakāpeniski.

Pirms statistiskās sakopošanas sākšanas novērošanas materiālus parasti kodē. Kodēšana ir novērošanas veidlapās fiksēto atbilžu nosacīta apzīmēšana, kas nozīmē to, ka attiecīgās novērošanas vienības pēc kādas konkrētas pazīmes sakopošanas procesā ir jāpieskaita noteiktai grupai.

Pēc izpildes tehnikas statistisko sakopošanu iedala manuālajā (veic ar rokām) un mehanizētajā sakopošanā (novērošanas materiālu sakopošanai lieto moderno skaitļošanas tehniku).2.2. Statistiskā grupēšana

Par grupēšanu statistikā sauc novērotā kopuma vienību mērķtiecīgu sadalīšanu noteikta skaita daļās pēc kādas būtiskas pazīmes un katras daļas jeb grupas, kā arī visa kopuma raksturošanu ar sabiedriskās izziņas un analīzes ziņā svarīgiem vispārinošiem rādītājiem. Grupēšana ir statistisko datu apstrādes un analīzes zinātniskais pamats.

Ar grupēšanu statistikā risina dažādus uzdevumus. Galvenie uzdevumi ir šādi:

• nodrošināt pētāmā kopuma kvalitatīvu viendabību un parādīt tajā objektīvi eksistējošos sociālekonomiskos tipus;

• pētīt sabiedrisko parādību struktūru un struktūras pārmaiņas;

Atbilstoši grupēšanas trim galvenajiem uzdevumiem lieto šādus statistisko grupējumu veidus: tipoloģisko, struktūras un analītisko.

Tipoloģiskajiem grupējumiem vieni no svarīgākajiem ir šķiriskie grupējumi, īpašuma reformu grupējumi u.c.

Struktūras grupēšana dod iespēju noskaidrot kvalitāti viendabīga kopuma sastāvu pēc kādas būtiskas skaitliskas vai atributīvas pazīmes, kā arī izsekot kopuma sastāva pārmaiņām un vērtējoši salīdzināt dažādu līdzīgu objektu sastāva īpatnības.

Analītiskās grupēšanas uzdevums ir atsegt un raksturot sakarus starp parādībām, analizējot to savstarpējo atkarību.

Ja tiek grupēts pēc vienas pazīmes, tad tas ir vienkāršs grupējums. Ja vienlaicīgi grupas izveido pēc 2 vai vairākām pazīmēm, tās kombinējot veidojas apakšgrupas,kombinācijas, tad tas ir kombinētais grupējums.

Secinājums: Šajā tabulā 2.2.1. ir uzskatāmi attēlota vienkāršā grupēšana, pēc pazīmes mājputnu kopskaits 2007. gadā Latvijā, ņemot vērā un salīdzinot dažādas mājputnu grupas un to rādītājus attiecīgajā gadā.3. Absolūtie un relatīvie lielumi

Vispārinošie statistiskie rādītāji parāda pētāmās parādības skaitlisko pusi. Statistikā izšķir trīs veida vispārinošos rādītājus:

• relatīvie lielumi, kuri rāda parādības skaitliskās attiecības, piemēram, vīriešu īpatsvars visu studentu skaitā, apgrozījuma attiecību pārskata un bāzes periodā;