Maksājumu kartes

Šajā darbā tēma tiks risināta par to, kā var veikt naudas norēķinus ar maksājumu karšu palīdzību.

Maksājumu kartes ir dažādas – tai skaitā debeta un kredītkartes.

Raksturojot atšķirības starp debetkartēm un kredītkartēm varētu teikt, ka debetkartes ir on – line produkts. Tas nozīmē, ka tās tiek piesaistītas klienta kontam bankā. Tādā veidā klients nevar iztērēt vairāk naudas nekā ir viņa bankas kontā.

Tā kā vairums Latvijas debetkaršu ir algu kartes, tas ir, kad uzņēmumi pārskaita saviem darbiniekiem algas uz maksājumu kartēm ( līdz ar to banka jūtas droša par to, ka šim klientam ir regulāri naudas ienākumi ) , tad bankas dod iespēju arī debetkaršu lietotājiem saņemt īslaicīgu kredītu, jo tām ir garantija, ka uzņēmums šo algu darbiniekam izmaksās. Taču kredītu šādos gadījumos dod nelielu aptuveni 30 –50% no algas.

Kredītkartes izsniedz tai sabiedrības daļai, kurai ir lielāki ienākumi.

Kādu laiciņu atpakaļ kredītkartes darbojās off – line režīmā, kad tika noteikti limiti, cik daudz naudas kartes lietotājs var tērēt dienā, nedēļā vai konkrētā laika periodā. Pēdējos gados arī kredītkartes pasaulē pāriet uz on – line režīmu ( tiešo pieeju ), bet pat tad, ja nav savienojuma ar banku, kredītkartes lietotājs var iepirkties par zināmu naudas summu.

No debetkartēm Eiropā visizplatītākā ir “ Maestro “ ( 70 – 80% ), pārspējot “ VISA Elektron “. “ Maestro “ īpaši ir izplatītas Dienvideiropā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Šveicē un diezgan izplatītas tās ir arī Vācijā. Ziemeļvalstīs vairāk ir izplatītas “ VISA Elektron “ kartes. Pavisam nesen Somijā un Igaunijā ar “ Maestro “ karti nevarēja izņemt naudu no bankomātiem, kaut gan pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies. Dienvidamerikas valstīs ļoti izplatītas ir “ VISA Elektron “ kartes.

Vairākums bankas cenšas izcelt to karšu priekšrocības kuras tās izdod.