Māksla senajā Romā

 Tiecās atspoguļot cilvēka dzīves gājumu (portreti pietuvinās historiogrāfijai).

 Portrets attīstījās no mirušo pēcnāves vaska maskas(romieši no etruskiem pārņēma mirušo kultu), uzskatīja, ka skulptūra ir tilts no pagātnes uz nākotni.

 Mirušo senču attēli tika novietoti bagātnieku mājās, daudzi tās centās novietot Forumā(tādēļ 2.gs. p.m.ē. tas bija pārblīvēts ar bronzas statujām, tika pieņemts lēmums par daudzu statuju noņemšanu)

 Porteiskās statujas togās tērptas figūras un krūšu tēli, kam bija raksturīga liela vienkāršība.

 Sākot ar 2.gadsimtu akmens virsmas apstrāde ar tehniskiem līdzekļiem

 Tēlniecība spēcīgi iespaidojās no hellēnisma tradīcijas. Portrets kļuva individuālāks, psiholoģiskāks. (Prima Portas Augusta statuja –imperators pielīdzināts antīkajiem dieviem, heroizēts)

 Augusta laikā tēlotājmāksla kļuva par oficiālu valsts mākslu. (Augusta statuja no Primamportas kā paraugs)

 Dorifora skulptūras auguma proporcijas parāda Augustu kā karavadoni un viņa žests imperatora žests, kas liek tautai apklust pirms uzrunas.

 Sīrietes portrets un Aurēlija jātnieka statuja rāda, kā tēlnieki prata atdzīvināt akmens virsmu.

 3.gadsimta portreti atklāj tā laika personības(Karakallas portretā attēlots tā valodnieciskais raksturs un nežēlība).

 Cilnī iemūžināja valsts un valstsvīru dzīvē svarīgākos notikumus(tie klāja triumfa arkas, kolonas un sarkofāgus) īpašu uzmanību saista Miera altāra marmora ciļņi un Trajāna kolonna(30m augsta, attēlo 184 epizodes un 2500 personu).

 1.gs vidū(m.ē.) iedibinājās tradīcija valdniekus dievišķot. (Klaudija un Nervas portretiskās statujas). Imperatoru statujās parādījās pārspīlēts svinīgums, bet tajā pašā laikā to plastiskais modelējums kļuva izteiksmīgāks(personības atklāsme daudzšķautņaināka), neslēpa novecošanas pēdas (Nerona portrets)