Mākslinieki 20 gadsimtā

Lai izprastu sirreālisma mākslu, sākotnēji būtu jārunā par dadaismu nihilistisko mākslas virzienu, kas izpaudās pirms sirreālisma uzvaras gājiena un vistiešākajā mērā lika tam pamatus.

Laikā, kad vēl karš ritēja pilnā sparā, neitrālajā Šveicē 1916. gadā izveidojās starptautiska jauno gleznotāju un dzejnieku grupa dadaisti (nosaukums radies nejauši kādam no grupas biedriem uzejot vārdnīcā nenoteikta satura vārdu "dada", kas tieši tāpēc likās ļoti piemērots). Dadaisma kustība eksistēja līdz 1922. gadam, kad nemanot apsīka. Tā izcēlās ar to, ka bija galēji nihilistiska, dadaisti noliedza visas mākslas un sabiedrības vērtības, jo viņi tajās nesaskatīja nekādu jēgu. Protestējot pret Pirmā pasaules kara izvestajām nejēdzībām, arī civilizāciju, kura karu izraisīja un pieļāva, dadaisti nāca pie atziņas, ka sabiedrība, kas mēdz slavināt cilvēku un garīgās vērtības, bet pieļauj to iznīcību, pati par sevi ir absurda. Dadaisti vērsās pret sabiedrības likumiem, morāli, reliģiju, ētiku; viņi centās tāpat novest līdz absurdam visas estētiskās vērtības.

Dadaisti apliecināja sevi visos mākslas veidos viņi uzstājās ar aloģiskiem dzejoļiem, trokšņainu mūziku, teatralizētām izstādēm koncertiem, kas bija tīšuprāt veidoti bezjēdzīgi un nereti izvērsās skandālā. Turklāt, dadaisma pārstāvju darbiem nebija nekādu kopīgu formālo iezīmju, jo viņi noliedza kaut kādu vienotu sistēmu vai stilu kā tādu. Tikai darbības sākumā dadaisti meklēja idejas ekspresionismā, kubismā un futūrismā un izmantoja tās saviem nolūkiem, bet, nostiprinājuši savas pozīcijas, nihilistiski noskaņotie avangardisti izvirzīja "antimākslas" ideju. Tā izpaudās, sākot izmantot parastus rūpnieciskus izstrādājumus (pārtikas iepakojumu kārbas, zobu pastas tūbiņas, kažokādu atgriezumus, velosipēdu riteņus u.tml.), atņemot tiem ierasto funkcionālo nozīmi un izstādot līdzīgi mākslas darbiem. Dadaistu grupas līderis M. Dišāns (1887 1969), piemēram, eksponēja otrādi apgāztu pisuāru ar pavisam piedienīgu un tradicionālu nosaukumu "Strūklaka". Šāda reālo priekšmetu eksponēšana, kas aizstāja glezniecību, ieguva apzīmējumu ready made ("gatavie" jeb "sērijveida" izstrādājumi amerikāņu reklāmās lietota frāze).

Dadaisma izpausmē tradicionālā glezniecība tika aizstāta arī ar mākslas pieminekļu "atdzīvināšanu" jaunā veidolā, piemēram, tas pats M. Dišāns izstādīja Leonardo da Vinči "Monas Lizas" krāsainu reprodukciju, "izrotādams" to ar piezīmētām ūsām un bārdiņu. Paraksts uz reprodukcijas noslēpumainie burti "L.H.O.O.O." bija maskētas rupjības.