Malārija: simptomu profilakse un ārstēšana

Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama slimība.

Cilvēkā var parazitēt četras dažādas malārijas ierosinātāju protozoju parazītu Plasmodium sugas — P. falciparum, P. vivax, P. ovale un P. Malaria. Malārijas ierosinātājus pārnēsā vairākas ģints Anopheles malārijodu sugas, kas ir aktīvas galvenokārt nakts laikā.

Slimībai raksturīgas temperatūras paaugstināšanās un krišanās epizodes, kuru regularitāte atkarīga no malārijas ierosinātāja tipa, drebuļi, anēmija, nespēks, galvas un muskuļu sāpes, psihes izmaiņas. Malārijas nopietnākā komplikācija ir cerebrāla koma (raksturīga P.falciparum ierosinātajai tropiskai malārijai). Infekciozais aģents ilgstoši var atrasties aknās neaktīvā formā, tādēļ slimībai nereti raksturīgi recidīvi. Malārijas diagnostiskie kritēriji ir klīniskā aina, kā arī infekciozā aģenta atrade, izmantojot asins biezā piliena mikroskopijas, plānās uztriepes mikroskopijas un imūnfluorescences metodes.

Pret malāriju tās sarežģītā attīstības cikla dēļ nav radīta vakcīna, kaut arī darbs pie tās izstrādes ilgst jau četrdesmit gadus. Toties ir ķīmijprofilakse, kas ierobežo organismā iekļuvuša parazīta attīstību asins un aknu šūnās....