Mana vēstures attīstības izpratne

Izcilākie cilvēces domātāji ir izvirzījuši vairākas koncepcijas par vēstures attīstību un gaitu. Mana vēstures attīstības izpratne balstās uz to, ka vēsturē ir veidojušies noslēgti loki jeb cikliskums. Ne pavisam nepiekrītu teoloģiskajai jeb providenciālajai vēstures izpratnei, kā arī nepārtrauktās progresa vēstures izpratnei un vēsturiskajam materiālismam.

Es domāju, ka vēsture nav attīstījusies teoloģiskās jeb providenciālās vēstures izpratnes veidā. Šī versija stāsta par to, ka cilvēces vēsture attīstījusies pēc Dieva gribas. Nepiekrītu, jo šo versiju nevar pierādīt ar patiesiem vēsturiskiem faktiem, kā arī , lai izprastu šo vēsturi ir jātic Dievam. Tas nozīmē, ka ikvienam cilvēkam būtu jātic Dievam un jābūt kristīgam, lai viņš saprastu, kā veidojusies vēsture. Mēs zinām, ka tas tā nav un tieši tāpēc šī versija nav patiesa.

Arī nepārtrauktā progresa koncepcija nav patiesa, jo šīs koncepcijas pamatā ir uzskats, ka cilvēce virzās uz augšu, karu kļūst arvien mazāk, īsāki un beigās tie izzūd pavisam. Tomēr, zinot vispārīgi pasaules vēsturi, mēs zinām, ka tā nenotiek. Tieši otrādi, veidojās jauni kari un arvien bīstamāki, postošāki par iepriekšējiem un tas arī ir pierādījums, ka šī vēstures izpratnes koncepcija nav patiesa. Atšķirībā no šīs versijas, pareiza versija ir tā, ka cilvēces vēsture veido tādus, kā noslēgtus lokus jeb ciklus.

Pretēja versijai , kurai es piekrītu, ir vēstures attīstības izpratne vēsturiskais materiālisms. Šīs versijas pamatā ir ideja par to, ka cilvēce iet uz priekšu naidīgu strīdu rezultātā un veido komunisma uzvaru visā pasaulē.