Manu organi

Cilvēka organismā – šūnās, audos, orgānos vienlaikus notiek neaptverams daudzums dažādu norišu: vielu ķīmiskas pārvērtības, fizikāli (mehāniski, elektriski, elektromagnētiski) procesi, kā arī informatīva rakstura norises,

Dzīvajam organismam svarīgos – bioloģiski nozīmīgos – procesus, kurus veic pats organisms, bet kuri nenotiek tāpat vien, paši no sevis nedzīvajā dabā, pieņemts apzīmēt ar terminu – fizioloģiskās funkcijas.

Tās ir ārkārtīgi daudzveidīgas, vispirms jau atkarībā no tā, vai tās ietver sevī norises, kas skar visu organismu kopumā (organisma fizioloģiskās funkcijas), vai kādu orgānu sistēmu (piem., asinsrites, gremošanas un tml. funkcijas), vai varbūt tikai kādu vienu atsevišķu šūnu.

Uzskaitīt visas dažāda līmeņa un dažādas sarežģītības fizioloģiskās funkcijas nav iespējams. Vispārēja priekšstata gūšanai vispirms lietderīgi iepazīties ar pamatterminiem un vispārpieņemto funkciju klasifikāciju.

Somātiskās funkcijas – cilvēka organisma balsta un kustību aparāta (resp., skeleta un skeleta muskuļu) funkcijas. Skeleta (šķērssvītrotā) muskulatūra ir tie darbīgie audi, kuru aktivitāte ļauj saglabāt ķermeņa pozu, pārvietoties, manipulēt, žestikulēt veidot grimases, arī elpot un runāt. Nervu sistēmas daļu, kura veic skeleta muskulatūras vadību, dēvē par somātisko nervu sistēmu. Būtiska somātisko funkciju vadības iezīme ir tā, ka šīs funkcijas pakļaujas apziņas (gribas) kontrolei.

Veģetatīvās funkcijas – daudzveidīgu funkciju kopums, kas nodrošina organisma šūnām izdzīvošanai un funkcionēšanai nepieciešamos apstākļus – barības vielas, temperatūru, optimālu vides skābumu, atkritumu un kaitīgu vielu aizvākšanu, aizsardzību pret toksiskām vielā vai mikrobu infekciju un tml.

• elpošana, kas nodrošina gāzu apmaiņu starp organismu un vidi,

• gremošana, resp., barības vielu šķelšana un uzsūkšana organisma iekšējā vidē,

• siltuma apmaiņa starp organismu un vidi un ķermeņa temperatūras regulācija,

• ūdens, vielmaiņas gala produktu, organismam nevajadzīgu un kaitīgu vielu izvadīšana,

• organisma aizsardzība no vides nelabvēlīgām ietekmēm, tai skaitā – infekcijām,

Līdz ar veģetatīvo funkciju daudzveidību, to izpildē piedalās visdažādākie audi (saistaudi, gludā muskulatūra, epitēlija šūnu veidojumi, sekretējošas šūnas un dziedzeri, asins šūnas u.t.t., bet ne šķērssvītrotā muskulatūra) un orgāni (plaušas, sirds, nieres u.t.t.), kuru vadību veic gan nervu sistēma (attiecīgo nervu sistēmas daļu dēvē par autonomo nervu sistēmu), gan dažādi hormonāli vadības mehānismi.

Organisma fizioloģisko norišu bioloģiskā mērķtiecība īsi formulējama kā trīs uzdevumi: