Mara Zalite 'Pilna Maras istabina'

Poēmas darbība aizsākas brīdī, kad miris ģimenes tēvs. Katram no bērniem – Madarai, Miķelim, Indriķim un Niklāvam – ir savs sapnis, kuru realizējot viņi cer kļūt laimīgi. Lugā notiek brīnums, un katrs no bērniem saņem no senlatviešu dievības Māras kāroto. Miķelim tiek brīnumgaldauts „Galdiņ, klājies!”, kas tam ļautu būt labi paēdušam. Savukārt Indriķis saņem septiņjūdžu zābakus, ar kuriem varētu apceļot un redzēt tuvas un tālas zemes, bet Niklāvs – cepuri, kas padara neredzamu un līdz ar to neuzvaramu. Madarai jau šūpulī ielikts talants aust skaistus audeklus, tāpēc viņai Māra novēl: „Raksti!” Tālākajā lugas darbības gaitā tās galvenos varoņus autore attēlo jau pēc 20 gadiem, parādot, kā dotās brīnumlietas viņiem palīdzējušas īstenot savas ieceres un nodomus. Miķelis visu šo laiku pavadījis pie dzīru galda, ēdot pats un cienājot visus ciemiņus. Viņa vēlēšanās kaut reizi būt paēdušam ir pāraugusi negausīgā un nepiesātināmā rijībā, liekot aizmirst darbus un rūpes par saviem tuvajiem cilvēkiem. Traģiski, ka viņš pats neredz savas dzīves tukšumu un to postu, kas valda visapkārt. Ne mazāk traģisks ir izvērties Madaras liktenis, jo par viņas dzīves jēgu ir kļuvis tikai darbs, ko tā veic vientulībā, nedomājot par tiem, kam viņa rada savu mākslu.

Jautājums par dzīves jēgu ir ļoti mūsdienīgs. Ikdienā par to daudz nedomājam un nerunājam, tomēr katram cilvēkam ir savi sapņi, ieceres un nodomi. Tos piepildot, nevaram cerēt uz brīnumlīdzekli, ko mums pasniegs necerēts gadījums.

Domāju, ka mūsdienīgu un šim laikam atbilstošu tēlu lugā ir daudz.