Marija Antuanete

Viņa bija Francijas un Navarras karaliene. Franča I un Austrijas karalienes Marijas Terēzijas meita. 14 gadu vecumā viņa tika izprecināta Luijam XVI. M.Antuanete bija Luija XVII māte. Mariju Antuaneti vēsture atcerēsies viņas ekscesu (pārmērību, nesavaldību, galējību, izlēcienu) un leģendārās nāves dēļ – viņa 1793. gadā tika giljotinēta (latviešu dzejniece Dagnija Dreika radījusi daiļdarbu, kura tēma skar M.Antuanetes giljotinēšanu. Sk. pielikumu).

Marija Antuanete (kristītais vārds Marija Antonija Joanna) bija piecpadsmitais bērns ģimenē un vienpadsmitā (pēdējā) meita. Viņa piedzima maza, bet veselīga.

Marijas izglītība bija guvernates rokās, kurai vislielāko prieku sagādāja mazās meitenes samaitāšana. Antuanete vairāk laika pavadīja spēlējoties nekā mācoties, arī viņai patika mūzikas stundas, tāpēc meitene kļuva par lielisku dejotāju un arfisti.

Atšķirībā no lielākās karalisko ģimeņu daļas, Antuanetes vecāki bija precējušies mīlestības dēļ un viņi centās nodrošināt saviem bērniem visu to labāko, jo tos patiesi mīlēja. Marija pret māti izturējās ar godbijību, jo tēvs viņai vienmēr bija tuvāks. Viņas bērnība bija laimīga, to aptumšoja tikai tēva nāve 1765. gada 18. augustā, kad Francis I , piedaloties sava dēla Leopolda kāzās, nomira no triekas vecākā dēla rokās. Marija Antuanete nekad neaizmirsīs tēva atvadas, kad viņš jau izbraucis no pils ceļā uz kāzām, sūtīja ziņnesi pēc savas jaunākās meitas, turot deviņgadīgo Mariju savās rokās, viņš teica: „ Dievs vien zina, kad es šo bērnu atkal varēšu apskaut!” Tā bija pēdējā reize, kad viņa redzēja savu tēvu.

Pēc tēva nāves Marijas māsas steigšus tika apprecinātas ar Eiropas karalisko dzimtu pārstāvjiem. Marija Terēzija ievēroja izdevīguma principu. Antuanete ar šausmām atceras, kā viņas māsu Mariju Žozefīni izprecināja Neapoles karalim, Neapolē tobrīd plosījās bakas, bet Marija Terēzija uzstāja, ka meita nedrīkst nebraukt, pēc divām nedēļām Marija Žozefīne nomira no bakām. Antuanete bija dziļi satriekta, bet viņas māte bija daudz praktiskāka, viņa mirušās meitas vietā aizsūtīja citu ) – Mariju Karolīnu.

1748. gadā beidzās konflikts starp Austriju un Franciju; lai simboliski vēl vairāk satuvinātu abas valstis, vajadzēja apprecināt Marijas Terēzijas meitu un Luija XV dēlu. 1769. gada Marija Antuanete saņēma bildinājumu. Tikai pēc savienības apstiprināšanas Marija Terēzija atcerējas, ka viņas meitai ir ļoti vājas franču valodas zināšanas, tapēc privāskolotāji gatavoja Mariju Francijas karalienes lomai. Māte viņu ceļā uz Austriju pavadīja ar vārdiem: „Uz redzēšanos, mana dārgā! Dari tik daudz laba Francijas tautai, lai viņi varētu teikt, ka esmu turp aizsūtījusi eņģeli!”

7. maijā viņa, simbolizējot lojalitāti, atteicās no saviem austriešu draugiem, paturot tikai savu sunīti Šnitciju. Viņa devās uz Versaļas pili, kur sastapa savu „vectēvu” Luiju XV un citus karaliskas ģimenes locekļus. Viņas nākamais vīrs bija ļoti kautrīgs. Viņš vēl bija nevainīgs. Kāzas notika 1770. gada 16. maijā. Neilgi pirms kāzām Marijai parādīja karaliskās ģimenes dārglietas, kolekcija bija 2 miljonu liru vērta. Pēc ceremonijas notika bankets, kurā Luijs ēda ļoti daudz; kad viņam par to aizrādīja, jaunais vīrs atbildēja: „ Kāpēc man ēst mazāk? Es vienmēr guļu labāk, kad esmu labi paēdis!” Svinībās piedalījās vairāk kā 1000 francūžu, kuri gribēja skatīt savu jauno valdnieci vaigā. Marija šai vakarā gandrīz nepieskārās ēdienam. Laulība neguva piepildījumu vēl vairākus gadus.