Maršruts pa Kurzemes skaistākajām vietām

Šajā ekskursijā tiek piedāvāta iespēja apskatīt ievērojamākās un skaistākas Kurzemes vietas un apskates objektus. Ceļojuma laikā jūs varēsiet iepazīties ar daudzu pilsētu labākajām īpašībām un uzzināt vispārīgas ziņas par katru no ceļā esošajām pilsētām un pilsētiņām, ciemiem un pagastiem.

Ceļojums sākas no Liepājas. Tas ilgs divas dienas.

 Akmens tilts pāri Zebrai Liepājas ielā. Celts 1907. gadā.

Pirmais rātslaukums (arī tirgus laukums) Atmodas un Teras ielas krustojumā.

Kuldīgas rajona DR daļā, centrs 21 km no Kuldīgas, 18 km no Aizputes.

Pagasts atrodas Rietumkurzemes augstienes Z daļā. Reljefs viļņots. Pagastā atrodas Rīvas, Turlavas un Skaldas augšteces, Z malā Vilgāles ezers.

Pie Aizputes šosejas atrodas vairākārt pārbūvētā Lipaiņu luterāņu baznīca, kas celta 1630. g., 18. gs. nojauktais tornis atjaunots 1911. g. Baznīcas logā saglabājusies vitrāža ar kuršu skata brīvciema Kalējciema ģerboni (1664).

Kuldīgas rajons atrodas Latvijas Rietumu daļā abpus Ventai un robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Liepājas rajonu. Rajona ZR daļā plešas Piejūras zemiene, vidusdaļā Rietumkurzemes augstiene ar morēnu pauguriem, kas paceļas 100 200m v.j.l., bet augstākajā vietā Vārdupes kalnā sasniedz 140m. ZA Austrumkurzemes augstiene. Pagurainais reljefs aizņem apm. 35% rajona platības. Novadā ir vairāk kā 40 upju, kas garākas par 5km, un 48 ezeri, kuru platība pārsniedz 1ha. 46% teritorijas aizņem meži.

Par Kuldīgas apkārtni seno kuršu zemi, rakstiskas ziņas atrodamas jau 10.gs. kādā viduslaiku sāgā. Kad 17.gs. 1.pusē Kurzemes hercogiste piedzīvoja lielu saimniecisku uzplaukumu hercoga Jēkaba laikā, tai pat piederēja kolonijas Āfrikā un Amerikā. Zemes ap Lipaiķiem Turlava, Ķoniņciems bija senie kuršu brīvciemi, kuros uz savas zemes saimniekoja kuršu ķoniņi labiešu pēcteči. Šodien ievērojamas novada tūrisma vietas ir Abavas senleja, Ēdoles pils, Īvandes muiža, Gudenieku un Jūrkalnes apvidus, Smilšu alas, Nabes ezeri, Kuldīgas novada muzejs, Alsungas novada muzejs, ekspozīcija par O.Kalpaku Rudbāržu skolā, A.Vjaksa šitakē sēņu audzētava “Garīkas”.

Par Kurzemes galvaspilsētu jau izsenis dēvē Kuldīgu. Vēstures avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Ditrihs fon Greningens šeit sāka celt mūra pili. Tā kā tolaik Venta līdz rumbai bija kuģojama, Kuldīga izveidojās par izdevīgu preču pārkraušanas vietu. 13.gs. vidū Kuldīgas pils komturam bija pakļuta visa Kurzeme. 1378.gadā Kuldīga pirmā Kurzemē ieguva pilsētas tiesības, bet 15.gs. iestājās Hanzas savienībā. Nodibinoties Kurzemes hercogistei, 1561.gadā Kuldīga līdz ar Sēlpili un Jelgavu kļuva par vienu no hercogistes galvaspilsētām. Hercoga Jēkaba laikā te darbojās pirmās papīra dzirnavas Kurzemē, kuģu būvētava, salpetra vārītava u.c. manufaktūras. Pēc Zviedrijas Krievijas Polijas kara, Ziemeļu kara un Lielā mēra Kuldīga panīka. Tirdzniecībā to sekmīgi apsteidza Liepāja un Ventspils. Kuldīga palika sānis arī no lielajiem satiksmes ceļiem. Šodien Kuldīgas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Šī ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saglabājusies vienlaidu koka apbūve. Tai raksturīgas šauras ieliņas un sarkani dakstiņu jumti. Mūsdienās pilsētā dzīvo 13,7 tk iedzīvotāju.