Mārtiņa Zīverta luga - VARA

Mārtiņš Zīverts ir izteikts dramaturgs, kas rakstījis tikai lugas. Būdams uzticīgs latviešu drāmas kopējs, viņš daudz spēka atdevis šī literatūras veida attīstībai latviešu rakstniecībā. M. Zīverta sarakstīto lugu skaits sniedzas pāri pieciem desmitiem. Tās ir gan plašas vairākcēlienu lugas – drāmas, komēdijas un traģēdijas, gan arī viencēlieni un skeči. Dažas populārākās no tām: „Vara”, „Nafta”, „Āksts”, „Nauda”, „Rūda”, „Cilvēks grib dzīvot”, „Pēdējā laiva”, „Ķīnas vāze”, „Kāds kura nav” un citas. Vairāki no M. Zīverta dramatisko darbu manuskriptiem gājuši bojā vai autors tos iznīcinājis, saglabājušies tikai to nosaukumi.

Mārtiņš Zīverts ir zemgalietis, dzimis 1903. gada 5. janvārī Mežmuižā, tagadējā Augstkalnē, pavisam līdzena vieta, no kuras līdz Lietuvai ir tikai pāris kilometru. Viņa bērnības gadi saistās ar pārcelšanos no vienām mājām uz citām, jo vecāki dzīvoja ar naivu ilūziju, ka citās mājās ir mazlietiņ labāk. M. Zīverts sāk iet uz Berķenes skolu, taču sākas kara gadi. Tikko pierimies kara negaiss, M Zīverts dodas ar kājām uz Jelgavu, kur iestājas pamatskolas priekšpēdējā klasē. Skolas laikā, dzīvodams lāgā nepaēdis, M. Zīverts saslimst, un par to autobiogrāfijā viņš atzīmējis: „Skolas laikā mani atcerējās to laiku lielākā slepkava – tuberkuloze. Ar to cīņa uz dzīvību vai nāvi ilga vairāk nekā desmit gadus. Kļuvu arvien vairāk ģindenim līdzīgs” Pēc ģimnāzijas pabeigšanas M. Zīverts pelnās ar privātstundu pasniegšanu un ķeras pie sapņa realizēšanas – ar vienu brūnganu uzvalku un divdesmit latiem kabatā ierodas Romā, lai uzsāktu studijas universitātē. Tur viņš dzīvo nepārtrauktā pusbadā un naktis pavada kur vien pagadās. Atgriežas dzimtenē un sāk strādāt nelielā avīzē „Jaunais Zemgalietis”. Iestājas Latvijas Universitātes filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļā. M. Zīverts aktīvi piedalās gan latviešu kultūras dzīvē, līdz sakas 2. Pasaules karš, un viņš dodas trimdā uz Zviedriju. Paša vērotais bēgļu nometnes dzīves skaudrums un dramatisms ar klaju tiešumu atspoguļojās drāmās „Kāds kura nav” un „Cenzūra”. M. Zīverts ir viens no izcilākajiem latviešu trimdas rakstniekiem.

Traģēdiju „Vara” M. Zīvertu pamudināja rakstīt nejauši pacelta lapiņa, kas bija izrauta no nenosakāmas grāmatas. Tur viņš izlasīja par leišu karali Mindaugu, kura sievai mirstot, tūlīt aprec viņas māsu. 1980. gada vēstulē par traģēdijas sarakstīšanas laiku M. Zīverts minējis 1944. gada sākumu: „44. gada sākumā uzrakstīju lugu par Mindaugu (patiesībā luģeli vienā cēlienā). Biju daudz lasījis leišu vēsturi, lai iztēlotos laikmeta fonu.”