Mazie HES Latvijā

o dabiskās hidroloģiskās attiecības (piem. plūdu biežums un intensitāte, seklūdens perioda ilgums)

o Krasta apmežojuma eksistence un stāvoklis (krasta apēnojums un strukturējums)

o Dabiskā krituma, substrāta un transporta savstarpējo attiecību izmaiņas

Turpmāk būvējot jaunas vai atjaunojot mazās HES (ja tādas vēl būs), kā arī veicot rekonstrukciju esošajās mazajās HES, tehniskajos nosacījumos, kas saistīti ar HES celtniecību, atjaunošanu un ekspluatāciju ietveramas attiecīgas prasības:

grozījumiem tajā 16.02.2004., pie darbībām, kam nepieciešams veikt

sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, ir minētas hidroelektrostacijas, kas

nozīmē, ka jaunbūvējamām HES ir jāveic sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējums;

 pirms HES atjaunošanas jāpieprasa ūdenskrātuvi iztīrīt, paplašināt vai padziļināt, samazinot seklūdens zonu, iztīrīt aizaugumu un veģetāciju, lai palielinātu to ekspluatācijas laiku. Uzpludinot jaunu ūdenskrātuvi, ir jāiztīra tās gultne, apaugumu novācot vismaz 1m virs normālā uzstādinājuma ūdens līmeņa;

 pieļaujot veikt regulēšanas un vai padziļināšanas darbus ūdenstecē lejas bjefā, ir jāveic upes pārrokamā posma un no rakšanas darbiem ietekmētā posma izvērtēšana, nosakot ierobežojumus, cik lielā apjomā drīkst padziļināt, cik garā posmā, kādi zaudējumi pieļaujami bioloģiskajiem resursiem u.c., vai aizliegumu, ja būtiski tiek ietekmēta ūdensteces bioloģija vai tiek konstatētas nozīmīgas īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi;

 ūdenskrātuves un upes lejas bjefa ietekmēto zonu hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā apsekošana jāveic piesaistītiem speciālistiem ekspertiem, kā arī jānosaka monitorings būvniecības laikā un vismaz pirmajos ekspluatācijas gados, novērojot ietekmes zonā esošās dzeramā ūdens akas, lai novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai līmeņa pazemināšanos ietekmes zonā esošajās akās;

 turpmāk pirms ūdenskrātuves uzpludināšanas vai saimnieciskās darbības atjaunošanas HES un ar to saistītās ūdenskrātuves ierīkošana jāiestrādā pagasta vai novada teritoriālplānojumā, sasaistot to ar aizsargjoslām, applūšanas zonām, apdzīvoto vietu sociālo attīstību, ar notekūdeņu izplūdes vietu esamību un prognozēm to novietojumam;

 jāapseko esošie biotopi, retās un aizsargājamās sugas, jānosaka to aizsardzībai nepieciešamās teritorijas, jāizveido mikroliegumi un jānosaka to aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, kā arī monitorings, attiecīgi sekojot izmaiņām. Tikai tad, pamatojoties uz eksperta slēdzienu, kurš izdarīts pirms darbības uzsākšanas, varēs pierādīt, ka izmaiņas ir saistītas ar HES darbību;

 jāpievērš lielāka uzmanība plūdu novēršanas un applūšanas riska samazināšanai. Paaugstinot vai atjaunojot līmeni ūdenskrātuvē, jāprecizē applūšanas zonu pie aplēses caurplūduma ar 1% pārsniegšanas varbūtību un, ja šajā laikā, kamēr ūdenskrātuve bija nolaista, ir veikta apbūve, nedrīkst pieļaut atjaunot ūdenskrātuves līmeni iepriekšējā līmenī;

 ietveramas prasības vižņu un ledus iešanas laikā veicamajiem pasākumiem tām HES, kuras atrodas uz upēm ar lieliem sateces baseiniem un ir augšējās;

 vietās, kur uz vienas upes nelielā posmā (savstarpējas ietekmes zonā) tiek būvētas vairākas HES, jāpieprasa izstrādāt to darbības režīmu kaskādes principā, gan mazūdens periodos, bet sevišķi pavasara plūdos;

 vietās, kur ir attiecīgs zivsaimnieciskais pamatojums, HES tehniskajos noteikumos iekļaujamas prasības projektēt un ierīkot zivju ceļu (vai atstāt perspektīvā vietu), tā konstruktīvos risinājumus un zivju ceļa darbības režīmu pamatojot ar vērtīgo zivju sugu migrācijas un dabīgās atražošanas augšpus uzstādinājumam nodrošināšanu, ar zivju dabīgās atražošanas augšpus uzstādinājuma lietderīgumu un nepieciešamību, ar ūdens līmeņu starpībām bjefos un noteiktiem straumes ātrumiem, kuri šo sugu zivīm ir pārvarami, kā arī nosakot prasības lejup migrējošo iznārstojušo zivju un to mazuļu novadīšanai lejas bjefā un to aizsardzībai pret iekļūšanu turbīnās. Latvijas būvnormatīva projektā „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves” ir paredzēts iestrādāt nodaļu „Zivju migrācijas būves”, nosakot raksturīgos straumes ātrumus, kuri jāievēro projektējot zivju migrācijas būves dažādām zivju sugām;