Mazie HES Latvijā

Mazie HES Latvijā.

Līdz šim brīdim pirms mazo hidroelektrostaciju būvniecības ir ticis pieprasīts tikai zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdziens, bet ekoloģiskā ekspertīze – atzinums par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu esamību, HES ietekmei pakļautajās teritorijās, ir tikusi veikta tikai atsevišķos gadījumos.

Reģionālās vides pārvaldes, izdodot ekoloģisko uzdevumu vai tehniskos noteikumus, neuzdeva izvērtēt ietekmi uz upes kopējo ekoloģiju. Netika kompleksi apsekoti ietekmētie upju posmi, noteikti esošie biotopi, aizsargājamie augi un to aizņemtās teritorijas upēs un HES ietekmes zonās, līdz ar to nebija iemesla aizliegt atjaunot un būvēt uz upēm aizsprostus. Vienīgais dokuments, uz kura pamata RVP varēja noteikt būvniecības ierobežojumus, bija saskaņā ar LR Zvejniecības likumu sagatavotais zivsaimnieciskās ekspertīzes pirmsprojekta slēdziens, kurā vispārējā formā tika vērtēta HES ietekme uz zivju resursiem, kā arī dažkārt doti priekšlikumi prognozējamās darbības optimizēšanai. Šie pirmsprojekta zivsaimnieciskās ekspertīzes slēdzieni ne ar vienu normatīvo aktu nebija saistoši, taču attiecīgā RVP parasti tos ņēma vērā, izdodot sākumā ekoloģisko uzdevumu, pēc tam tehniskos noteikumus. Tomēr jānorāda, ka HES tehniskiem projektiem un ekspluatācijas noteikumiem (ar retiem izņēmumiem) nav tikusi veikta zivsaimnieciskā ekspertīze, jo to neparedzēja normatīvie akti.

Jāatzīmē, ka, vairumā gadījumu līdz šim veiktās ekoloģiskās ekspertīzes nav izmantojamas mazo HES ietekmes novērtēšanai, jo tās ir veiktas nekvalitatīvi un neatbilstoši situācijai dabā.

Kā piemēru var atzīmēt Kalnu kārklu dzirnavu HES uz Kujas, kur saskaņā ar eksperta slēdzienu netika konstatēts neviens aizsargājamais biotops, līdz ar to ļaujot HES īpašniekam uzsākt upes bagarēšanas darbus HES lejas bjefā. Darbi tika apturēti pēc tam, kad cits eksperts rūpīgi izpētījis bagarēšanai iezīmēto posmu, tajā konstatēja 5 īpaši aizsargājamos biotopus (akmeņu sakopojumi upēs, straujteces posmi upēs, avotsūnas Fontinalis audzes upēs, oļu sēres upēs, Hiderbrandijas Hilderbrandia rivularis audzes upēs), kā arī 2 īpaši aizsargājamas sugas (biezā perlamutrene, zaļā upjuspāre).

Tāpat kā piemēru var minēt savulaik paredzēto Karvas HES uz Vaidavas, kur tika applūdinātas un nākotnē HES izbūves gadījumā tiktu ietekmētas ne vien lielas upes platības kopumā, bet arī atsevišķi posmi, kā izcilas foreļu un alatu (īpaši aizsargājama zivju suga, kuras saglabāšanai būtu izveidojami mikroliegumi) nārsta vietas un mazuļu dzīvotnes. Iesniegtajā eksperta slēdzienā netika uzrādīti īpaši aizsargājamie biotopi, kuri minētajā Vaidavas posmā ir bagātīgi pārstāvēti; 2002. gada vasarā tekošu saldūdeņu biotopu eksperts uzskaitīja 3 īpaši aizsargājamos biotopus (akmeņu sakopojumi upēs, oļu sēres upēs un straujteces posmi upēs).

Savukārt, Zivsaimniecības pētniecības institūta (Tagad – Latvijas zivju resursu aģentūra) slēdzienā tika brīdināts par sagaidāmiem būtiskiem zaudējumiem strauta foreles populācijai, taču netika uzrādīta alatas nārstu vietu un mazuļu dzīvotņu esamība.

Līdzīga situācija 2002. gada vasarā bija vērojama Augstāres HES uz Gaujas, kur saskaņā ar ekoloģiskās ekspertīzes slēdzienu netika konstatēti aizsargājamie biotopi (2 īpaši aizsargājamo biotopu– oļu sēres upēs un straujteces posmi upēs, klātbūtne ir neapstrīdama).

Projekta gaitā tikla apkopoti reģionālo vides pārvalžu rīcībā esošie dati par HES ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām. Stāvoklis ar šāda veida informāciju ir ļoti slikts (skat. 11. un 12. Pielikumu). 64% gadījumu tika atzīts, ka nav datu par īpaši aizsargājamo biotopu esamību lejasbjefā, 80% gadījumu nav informācijas par uzpludinājuma ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem. Apmierinošs stāvoklis, kā tas arī bija sagaidāms, ir tikai datiem par aizsargājamo zivju klātbūtni: lielākajā daļā hidroelektrostaciju ir minēts, ka ir zināma īpaši aizsargājamo sugu esamība vai neesamība, trešdaļai HESu tika minēta lašveidīgo zivju klātbūtne, bet 33% gadījumu tika atzīts, ka trūkst informācijas. Daudz sliktāks stāvoklis ir ar datiem par citām īpaši aizsargājamām sugām; 51% gadījumu tika minēts, ka trūkst informācijas un tikai 8 HES tika minēta konkrētu aizsargājamo sugu klātbūtne.

Ņemot vērā augstāk minēto, uz šo brīdi ir neiespējami sagatavot konkrētu mazo HES pārskatu un ietekmju izvērtējumu pēc tā, kādi aizsargājamie biotopi un sugas ir konstatējami mazo HES ietekmētajās teritorijās.

Tomēr, vadoties pēc vispārējām likumsakarībām un ekspertu atziņām, ir iespējams izdalīt atsevišķi noteiktu mazo HES grupu pēc to atrašanās vietas uz ritrāla (lašupju) upēm un ritrāla (lašupju) upju posmiem. Attiecīgās upes vai upes posma atbilstība ritrāla vai potamāla upēm ir novērtējama gan dabā, gan arī izmantojot uzkrāto informāciju (skat. 1. pielikumu).

Otra problēma ir sekojoša - Latvijā līdz šim ir veikti tikai atsevišķi pētījumi par upju regulēšanas un ar to saistītā hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekmi uz upi un tās apkārtni, kā arī visi iespējamie upju regulēšanas ietekmes faktori šobrīd vēl nav apzināti. Nav arī pētīta jaunizveidoto upju aizsprostu kopējā ietekme uz upes bioloģisko stāvokli, gruntsūdeņu izmaiņām apkārtējās teritorijās pēc uzpludināšanas un ūdens līmeņu regulārām svārstībām.

Nav vērtētas arī upju aizsprostošanas un straujteču appludināšanas netiešās sekas - iespējamā negatīvā ietekme uz ekosistēmas un ihtiofaunas bioloģiskās daudzveidības izmaiņām nākotnē. Tāpat nav aprēķināms kopējais zaudējums, ko upes ekoloģijai un apkārtējām ietekmētajām platībām nodara aizsprostojums, caurplūduma neritmiskums, zivju un citu ūdens dzīvnieku migrācijas pārtraukšana, galvenokārt tāpēc, ka to var konstatēt pēc ilgāka ietekmes laika. Ūdenstecē uzstādinājuma rezultātā radušās izmaiņas ietekmē arī piekrastē un uz grunts dzīvojošos dzīvniekus un augus.

Regulētas upes laika gaitā veido jaunu ekosistēmu, kas ir atšķirīga no iepriekšējās. Daļēji piemērojas vai izveidojas jauna bioloģiskā daudzveidība, raksturīga tam hidroloģiskajam režīmam, kas veidojas upē pēc izmaiņām.

Dzīvo organismu sugas, to daudzveidība un savstarpējās attiecības ir cieši saistītas ne tikai ar ūdens plūsmu un tās īpašībām, bet arī ar konkrēto teritoriju, kuru upe šķērso.

Tādēļ upes ūdens režīma izmaiņām var būt tālejošas sekas ne tikai pārveidotos posmos, bet arī uz leju no regulētā posma un tā pieguļošajā teritorijā. Īpaši raksturīgs tas ir mazām upēm un strautiem, kuru ekosistēma ir daudzveidīgāka un jutīgāka pret izmaiņām. Šie aspekti nākotnē ir īpaši pētāmi un izvērtējami katrā konkrētā gadījumā, saistībā ar izvirzītajiem ūdeņu kvalitātes mērķiem.

Tā kā pirms HES izbūvēšanas un darbības uzsākšanas lielākajai daļai HES nav veikts ne sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums, un pat ne īpaši aizsargājamo biotopu un sugu izpēte, nav iespējams pašreiz noteikt HES īsāka vai garāka darbības perioda radīto ietekmi, izņemot acīmredzamās izmaiņas vidē - izveidotā ūdenskrātuve, atvadkanāls, derivācijas kanāls, rakta un padziļināta upe lejas bjefā.

Pamatojoties uz šīm neapstrīdamajām izmaiņām vidē un šobrīd pieejamajiem datiem un informāciju veikts mazo HES ietekmes izvērtējums (skat. Sadaļu „Darbā izmantotie materiāli).

Pēdējos desmit gadus notikusi pastiprināta atjaunojamo enerģijas avotu, it īpaši ūdens enerģijas, izmantošana. Tomēr arī šis enerģijas ieguves veids ietekmē apkārtējo vidi. Šī iemesla dēļ ūdens spēkstaciju ekspluatācijā jācenšas sasniegt kompromiss starp enerģijas ieguves ekonomisko un ekoloģisko aspektu.

Pašreiz Latvijā ir 150 darbojošās mazās HES (visu darbojošos HES saraksts ar ekspluatācijas uzsākšanas gadiem, uzstādītām hidroturbīnu jaudām skat. pielikumā Nr. 3).

Ja enerģijas ražošanas iekārtas ekonomiskumu var aprakstīt kvantitatīvi, tad videi nodarīto kaitējumu ir grūti izmērīt un izteikt skaitļos. Šī iemesla dēļ tas vienmēr būs vairāk vai mazāk subjektīvs.

Galvenais fakts, ar kuru pašreiz jārēķinās - HES ir izbūvētas un katrai ir lielāka vai mazāka ietekme uz apkārtējo vidi un ekoloģiju.

veidojot jaunas HES, tika izmainīts ūdensteces dabiskais hidroloģiskais cikls, kas savukārt izmainīja piekrastes un ūdens ekosistēmu daudzu gadu laikā izveidojušos līdzsvaru. Tādas ir Gaujas, Pilskalnu, Ilzēnu, Grīvnieku, Grīvaišu , Līču HES, pavisam 18 HES (skat. 4. pielikumu);

upes, kuras jau no seniem laikiem bijušas nosprostotas ar aizsprostiem no jūras, bija izveidojušas laika gaitā savu hidroloģisko režīmu un bioloģisko daudzveidību, bet, uzsākot HES ekspluatāciju, tas atkal tika mainīts, mainot ūdenskrātuves līmeņu regulēšanas režīmu, caurplūduma neritmiskumu lejas bjefā. Tādas ir HES, kuras izbūvētas, izmantojot bijušo dzirnavu vai hidroelektrostaciju ūdenskrātuves, piem., Pāces, Brenguļu, Paideru, Skripstu, Imantas, Cirīšu, Vizlas u.c. HES (skat. 4. pielikumu );

ūdens līmeņa svārstībām ir negatīva ietekme gan uz pašas ūdenskrātuves, gan uz ūdensteces, kur ūdens tiek aizvadīts, ekosistēmām. Ir apgrūtināta piekrastes zonas dabiskā augu kopuma atjaunošanās, līdzenās teritorijās rodas pārpurvotas zemes ar nepastāvīgu augu eksistenci. Ūdens līmeņu svārstību rezultātā krasta līnijas ir nepastāvīgas, ūdensaugi tajās atmirst, arī zivis un mikroorganismi nespēj piemēroties šīm svārstībām;

gruntsūdens līmeņu celšanās apkārtējās ūdenskrātuves ietekmētajās teritorijās augšējā bjefā var izraisīt koku bojāeju krastos. Gruntsūdens līmeņa paaugstināšanās var negatīvi ietekmēt būvju pamatus, izsaukt pagrabtelpu applūšanu, kā arī izraisīt ūdens kvalitātes izmaiņas akās. Ietekmētās teritorijas platība atkarīga no uzpludinājuma augstuma, ūdenslīmeņu svārstībām, teritorijas ģeoloģiskās uzbūves un hidroģeoloģiskajiem apstākļiem. Īpatnība, ka tas nenotiek uzreiz, bet pakāpeniski vairāku gadu laikā. Jau ir bijušas sūdzības par gruntsūdens līmeņu celšanos HES ūdenskrātuvei pieguļošajās teritorijās Straumes HES, Ilzēnu HES, Trikātas HES, Cirīšu HES;

mainās periodiski appludināmā zona, kur, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstecē, ir iespējama appludināšana uz neilgu laiku. Daļa HES ir atjaunotas, neņemot vērā, ka tajā laikā, kad bija pazemināts ūdens līmenis, piekrastes teritorijas tika apbūvētas un vairs nedrīkstēja atjaunot iepriekšējo ūdens līmeni ūdenskrātuvē;

ūdenskrātuvju krastos gan viļņu, gan līmeņu regulēšanas režīma izraisīta veidojas krastu pārstrāde. Ūdenslīmeņu svārstības var izsaukt krastu pārstrādi un nogruvumus gan augšpus, gan lejpus aizsprostam. Krastu pārstrāde gan augšbjefā, gan lejas bjefā ir novērojama Pilskalna HES, Galgauskas HES, Korna HES, Brūnu HES). Nozīmīga var būt ūdens līmeņa svārstību ietekme karsta un sufozijas procesu bīstamajās teritorijās;

HES, kuras darbojas uzkrāšanas režīmā, neritmiskas darbības rezultātā lejas bjefā ūdens tiek novadīts neregulāri, minimālā caurplūduma daudzumi ūdens uzkrāšanas laikā mijas ar turbīnu darbības laikā strauji palielinātiem caurplūdumiem, kad ūdens līmenis lejas bjefā paaugstinās pat vairāk par metru. Tas izskalo upes krastus lejpus HES ne tikai atvadkanālā, bet arī tālāk upē, un neļauj attiecīgā upes posmā veidoties upes dabiskajai bioloģiskajai daudzveidībai. No pēdējā laikā apsekotajām HES tas redzams Pāces HES, Kalnadzirnavu HES uz Pedeles,ES, Neretas HES, Vizlas HES, u.c.;

lielākās upēs plūsmas ātruma samazināšanās rezultātā augšpus ūdenskrātuvēm var veidoties sastrēgumi ledus iešanas laikā, ko izraisa vižņu veidošanās. Tas izraisa iespējamību teritoriju applūšanai augšpus ūdenskrātuvei;

lejpus aizsprostam upes caurplūdumu HES turbīnu darbības pārtraukumos regulāri samazina līdz vasaras 30 dienu minimālajam caurplūdumam ar 95% nodrošinājumu. Šis minimālā caurplūduma daudzuma nodrošināšanas periods, izmainot ilgstošā laika periodā izveidojušos noteces sistēmu kopumā, veidojas garāks nekā dabīgas noteces apstākļos, tāpēc iespējama gruntsūdens līmeņa pazemināšanās piegulošajās (lejas bjefs) platībās. Tas var izraisīt izmaiņas ūdens kvalitātē un kvantitātē akās. Spridzēnu HES jau būvniecības laikā bija problēmas ar ūdens līmeņiem gruntsūdens akās HES ietekmētajās teritorijās.

Īpaši krasi HES negatīvā ietekme jūtama attiecībā uz ūdens bioloģiskajiem resursiem.

3.1. tiek sakārtoti bijušie dzirnavezeri un ūdenskrātuves, kas bija aizauguši, nekoptiem krastiem, sabrukušām dzirnavām, hidrobūvēm avārijas stāvoklī, bez saimnieka, plūdos apdraudot to ietekmes zonā esošos objektus (dzīvojamās mājas, vēsturiskos n kultūras pieminekļus, u.c.). Kā paraugu var minēt Ainavas HES, Sendzirnavu HES, Brenguļu HES, Spruktu HES, Rideļu HES, Zāģeru HES, u.c.;

3.2. sakārtotā vidē un labturīgi apsaimniekotā ūdenskrātuvē ir iespējama rekreācijas,

lauku tūrisma, makšķerēšanas, ūdensapgādes attīstība, ar laiku atjaunojoties

lauksaimniecībai - arī zemju laistīšana;

3.3. tiek nodrošinātas kaut nedaudzas darba vietas. Tas laukos ir nozīmīgi (piem., ja

uz pagasta 2000 iedzīvotājiem 5-6 cilvēki strādā HES-os, tas ir tikpat, cik Rīgā

būtu nodarbināti 2 700 cilvēki);

3.4. ražojot elektroenerģiju ar ūdens palīdzību, netiek sagrauts ozona stāvoklis,

neveidojas skābā lietus mākoņi, netiek piesārņots gaiss;

3.5. mazūdens gados (kādi bija, piem., 2002. un 2003.gadi) ūdenskrātuves zivīm ir

savā ziņā glābiņš, jo upēs dabiskā pietece ir tik maza, ka zivīm trūkst barības

bāzes, kā arī nav kur paslēpties no malu zvejniekiem un putniem.

Nodaļā izmantotie materiāli:

Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta veiktais pētījums (Rīga, 2003) „HES inventarizācija un negatīvo zivsaimniecisko seku novērtēšanas metožu analīze”;

HES ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumi.

Ūdens minimālo caurplūdumu jāskata no vairākiem aspektiem: tas kalpo ūdeņu ekoloģiskās funkcijas nodrošināšanai, un vienlaikus tam jābūt saskaņotam ar iekārtas ekonomisko izdevīgumu.

Ūdeņi ir aizsargājami kā dabas sastāvdaļa un dzīvnieku un augu dzīves telpa. To apsaimniekošanai jānorit tā, lai kalpotu sabiedrībai un saskaņā ar to arī indivīda labumam, nenodarot ievērojamu kaitējumu to ekoloģiskajai funkcijai.

Lielais literatūrā minētais metožu skaits minimālā ūdens caurplūduma noteikšanai atspoguļo daudzšķautņaino minimālā caurplūduma problemātiku. Pasaulē pielietotās metodes var iedalīt formulās un paņēmienos. Metodes atšķiras no vienas puses pēc principiem, uz kuriem tās būvētas, no otras - pēc galarezultātā noteiktās minimālās ūdens plūsmas noteikšanas rakstura. (skat. 10. pielikumu „Minimālā ūdens caurplūduma noteikšanas metodes”)

Tā kā šobrīd ekoloģiski pamatota ūdens caurplūduma noteikšanai nav vispāratzītas metodes, vai arī neviena metode nav pietiekami izpētīta, tad, balstoties uz līdzšinējiem atzinumiem un praksē iegūto pieredzi, ieteicamā rīcība pēc Vācijas ekspertu ieteikuma aprakstīta 10. pielikumā.

Daudzās valstīs, tai skaitā arī Vācijā līdz šim nepastāv viena vienota metode ūdens caurplūduma noteikšanai. Vairums šobrīd lietoto paņēmienu balstās uz kontroldatiem, kuri tiek iegūti no ūdeņu hidroloģiskajiem datiem un kurus dažās zemēs papildus jāpiemēro katram atsevišķajam gadījumam. Lielākoties minimālo caurplūdumu Vācijā individuāli nosaka atbildīgās institūcijas. Dažādi orientējoši kontroldati, kuri balstās uz hidroloģiskajiem parametriem, ir minēti vadlīnijās vai pārvaldes institūciju priekšrakstos.

Līdz ar ūdens plūsmas samazināšanu izraisīto kaitējumu videi apmēru nosaka vairāki faktori. Būtiskas šeit ir ūdenskrātuves specifiskās īpašības. Šī iemesla dēļ nepastāv vispārpieņemta formula minimālā ūdens caurplūduma noteikšanai. Ideālā gadījumā minimālais ūdens caurplūdums jāpiemēro konkrētajai ūdenstecei, ņemot vērā attiecīgos blakus nosacījumus.

Pēc Vācijas pieredzes sekojoši faktori nosaka videi nodarītā kaitējuma apmēru un tādēļ tiek ņemti vērā, nosakot minimālo ūdens caurplūdumu:

-ūdens caurplūdums un tā raksturs (ilgums, periodiskums utt.)

-hidrotehniskās būves, kuras ierobežo caurplūdumu;

-Faktori, kuri izriet no ūdenstilpes tipa:

odabiskās hidroloģiskās attiecības (piem. plūdu biežums un intensitāte, seklūdens perioda ilgums)

ohidroģeoloģiskie faktori (piem. gruntsūdens līmeņa svārstības)

onosēdumi un izskalojumi

osubstrāta īpašības (sastāvs) un morfoloģija

oskarto hidrobiontu jūtīgums un prasības

-Faktori, kuri izriet no esošā upes stāvokļa:

oStruktūras daudzveidība un ūdenstilpes izbūve

oKrasta apmežojuma eksistence un stāvoklis (krasta apēnojums un strukturējums)

oDabiskā krituma, substrāta un transporta savstarpējo attiecību izmaiņas

oCiti ūdensteces izmantošanas veidi un traucējumi, kuri pastiprina kaitējošo iedarbību, piemēram, organiskais noslogojums, pieteku izraisīta temperatūras paaugstināšanās

oPieteku eksistence un raksturojums

Pielikumā Nr 8. ir aprakstīta Vācijā pielietota ekoloģiski pamatota minimālā ūdens caurplūduma noteikšanas metode, ievērojot makrozoobentosa biocenozes vajadzības.

Šis veids pamatā balstās uz kvantitatīvu gaidāmo makrozoobentona izmaiņu prognozi kā ūdens stāvokļa indikatoru.

Arī Latvijā optimālais variants būtu ekoloģiskā caurplūduma noteikšana katrai mazajai HES individuāli, izstrādājot vadlīnijas tā noteikšanai un minot kontroldatus, kuri balstās uz hidroloģiskajiem rādītājiem. Bet ņemot vērā nepieciešamo pētījumu apjomu un, līdz ar to, laika un finansu resursu ietilpību (izpētes apjomam jābūt salīdzināmam ar HES lielumu un rentabilitāti), būtu lietderīgi noteikt vienotu formulu, pēc kuras aprēķinātu ekoloģisko caurplūdumu, kamēr tas nav noteikts individuāli.

Domājams, ka, pielietojot vienkāršotas formulas, optimālākais caurplūduma noteikšanas modelis ir Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta ieteiktais:

„Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts (pēc reorganizācijas - Latvijas Zivju resursu aģentūra- LZRA ), veicot ilggadīgus monitoringa tipa pētījumus par zivju ekoloģiju un to dzīvotņu hidroloģisko stāvokli gan dabiskās, gan HES ekspluatācijas skartās upēs, ir nācis pie slēdziena, ka Latvijas apstākļos ir lietderīgi nostiprināt likumdošanā vienu vienkāršu metodi minimālā ekoloģiskā caurplūduma noteikšanai, par aprēķina bāzi ņemot vasaras mazūdens perioda (jūnija un jūlija) daudzgadīgo vidējo caurplūdumu. Līdzīgu metodi pielieto ASV .

LZRA pētnieciskā pieredze rāda, ka Latvijas upēs tādu atšķirīgu zivju kā foreļu, vimbu, kā arī nēģu (kāpuru) dzīvotņu un populāciju saglabāšanai HES lejas bjefā minimāli nepieciešamais ekoloģiskais caurplūdums visās sezonās nedrīkst būt mazāks par 50% no vasaras minimuma.” (Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālista A.Mitāna iesniegtais priekšlikums Darba grupai, kas tika radīta MK noteikumu „Ūdens resursu lietošanas atļaujas” uzlabošanai).

Taču HES, kuru lejasbjefā vai upes ūdenslīmeņa ietekmētajās zonās ir īpaši aizsargājami biotopi vai aizsargājamas sugas, individuāla ekoloģiskā caurplūduma noteikšana ir primāra.

Kā raksta j. Giesecke un E. Mosonyi grāmatā „Hidroelektro ierīces” (2. izdevums): „Minimālā ūdens caurplūduma noteikšana balstoties tikai uz hidroloģiskajiem rādījumiem ekoloģiski ir grūti pamatojama un, ja iespējams, no tās jāatsakās.

Tāpat nepastāv viena universālā formula, kura atbilstu visām ekoloģiskajām vajadzībām. No pamatuzdevuma veikt izpēti uz vietas konkrētās ūdensteces morfoloģijas un attiecīgo faunas un floras apstākļu noteikšanai var atteikties tikai tādā gadījumā, ja attiecīgajiem blakus nosacījumiem pieejamas citas piemērotas novērtēšanas un izpētes metodes. Katrā gadījumā tomēr jāpārbauda to atbilstība.”

Turpmāk būvējot jaunas vai atjaunojot mazās HES (ja tādas vēl būs), kā arī veicot rekonstrukciju esošajās mazajās HES, tehniskajos nosacījumos, kas saistīti ar HES celtniecību, atjaunošanu un ekspluatāciju ietveramas attiecīgas prasības:

saskaņā ar likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” (29.10.1998.) un

grozījumiem tajā 16.02.2004., pie darbībām, kam nepieciešams veikt

sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu, ir minētas hidroelektrostacijas, kas

nozīmē, ka jaunbūvējamām HES ir jāveic sākotnējās ietekmes uz vidi novērtējums;

pirms HES atjaunošanas jāpieprasa ūdenskrātuvi iztīrīt, paplašināt vai padziļināt, samazinot seklūdens zonu, iztīrīt aizaugumu un veģetāciju, lai palielinātu to ekspluatācijas laiku. Uzpludinot jaunu ūdenskrātuvi, ir jāiztīra tās gultne, apaugumu novācot vismaz 1m virs normālā uzstādinājuma ūdens līmeņa;

pieļaujot veikt regulēšanas un vai padziļināšanas darbus ūdenstecē lejas bjefā, ir jāveic upes pārrokamā posma un no rakšanas darbiem ietekmētā posma izvērtēšana, nosakot ierobežojumus, cik lielā apjomā drīkst padziļināt, cik garā posmā, kādi zaudējumi pieļaujami bioloģiskajiem resursiem u.c., vai aizliegumu, ja būtiski tiek ietekmēta ūdensteces bioloģija vai tiek konstatētas nozīmīgas īpaši aizsargājamas sugas vai biotopi;

ūdenskrātuves un upes lejas bjefa ietekmēto zonu hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā apsekošana jāveic piesaistītiem speciālistiem- ekspertiem, kā arī jānosaka monitorings būvniecības laikā un vismaz pirmajos ekspluatācijas gados, novērojot ietekmes zonā esošās dzeramā ūdens akas, lai novērstu ūdens kvalitātes pasliktināšanos vai līmeņa pazemināšanos ietekmes zonā esošajās akās;

turpmāk pirms ūdenskrātuves uzpludināšanas vai saimnieciskās darbības atjaunošanas HES un ar to saistītās ūdenskrātuves ierīkošana jāiestrādā pagasta vai novada teritoriālplānojumā, sasaistot to ar aizsargjoslām, applūšanas zonām, apdzīvoto vietu sociālo attīstību, ar notekūdeņu izplūdes vietu esamību un prognozēm to novietojumam;

jāapseko esošie biotopi, retās un aizsargājamās sugas, jānosaka to aizsardzībai nepieciešamās teritorijas, jāizveido mikroliegumi un jānosaka to aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi, kā arī monitorings, attiecīgi sekojot izmaiņām. Tikai tad, pamatojoties uz eksperta slēdzienu, kurš izdarīts pirms darbības uzsākšanas, varēs pierādīt, ka izmaiņas ir saistītas ar HES darbību;

jāpievērš lielāka uzmanība plūdu novēršanas un applūšanas riska samazināšanai. Paaugstinot vai atjaunojot līmeni ūdenskrātuvē, jāprecizē applūšanas zonu pie aplēses caurplūduma ar 1% pārsniegšanas varbūtību un, ja šajā laikā, kamēr ūdenskrātuve bija nolaista, ir veikta apbūve, nedrīkst pieļaut atjaunot ūdenskrātuves līmeni iepriekšējā līmenī;

ietveramas prasības vižņu un ledus iešanas laikā veicamajiem pasākumiem tām HES, kuras atrodas uz upēm ar lieliem sateces baseiniem un ir augšējās;

vietās, kur uz vienas upes nelielā posmā (savstarpējas ietekmes zonā) tiek būvētas vairākas HES, jāpieprasa izstrādāt to darbības režīmu kaskādes principā, gan mazūdens periodos, bet sevišķi pavasara plūdos;

vietās, kur ir attiecīgs zivsaimnieciskais pamatojums, HES tehniskajos noteikumos iekļaujamas prasības projektēt un ierīkot zivju ceļu (vai atstāt perspektīvā vietu), tā konstruktīvos risinājumus un zivju ceļa darbības režīmu pamatojot ar vērtīgo zivju sugu migrācijas un dabīgās atražošanas augšpus uzstādinājumam nodrošināšanu, ar zivju dabīgās atražošanas augšpus uzstādinājuma lietderīgumu un nepieciešamību, ar ūdens līmeņu starpībām bjefos un noteiktiem straumes ātrumiem, kuri šo sugu zivīm ir pārvarami, kā arī nosakot prasības lejup migrējošo iznārstojušo zivju un to mazuļu novadīšanai lejas bjefā un to aizsardzībai pret iekļūšanu turbīnās. Latvijas būvnormatīva projektā „Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves” ir paredzēts iestrādāt nodaļu „Zivju migrācijas būves”, nosakot raksturīgos straumes ātrumus, kuri jāievēro projektējot zivju migrācijas būves dažādām zivju sugām;

nepieciešams jau tehniskajos noteikumos ietvert prasību aprēķināt saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītos zaudējumus atbilstoši MK 08.05.2001.noteikumiem Nr.188 „Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība” gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.

Tāpat arī noteikt un kompensēt paredzētās darbības rezultātā dabai nodarītos zaudējumus atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu (MK13.03.2001. noteikumi Nr. 117 “Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu”) prasībām;

Jāuzlabo sadarbība ar VAS „Latvenergo”. Nedrīkst turpmāk pieļaut, ka tiek iepirkta elektroenerģija no HES valdītājiem, kamēr hidromezgls nav nodots ekspluatācijā. Kā piemēru var minēt Billes HES, kur vēl arvien tiek turpināta būvniecības II kārta, lai gan HES ir nodots ekspluatācijā un pārdod saražoto elektroenerģiju jau kopš 2003.gada sākuma. Tāpat nav nodots ekspluatācijā Rikavas HES hidromezgls, jo nav saskaņojuma ar Rēzeknes RVP, un Mazsālijas HES, jo nav saskaņojuma ar Liepājas RVP. Nav nodots ekspluatācijā Tartaka HES, kur vietējā pašvaldība nesaskaņo ūdenstilpes (Rušona ezera) ekspluatācijas noteikumus, un līdz ar to hidrobūves nav nodotas ekspluatācijā. Bet VAS „Latvenergo”, tikko bija nodotas ekspluatācijā HES ēkas un ar elektroenerģijas ražošanu saistītā bloka un elektrotīklu komplekss, noslēdza līgumus un uzsāka elektroenerģijas iepirkšanu.

Lietderīgi papildināt „Enerģētikas likuma”40.(1) pantu sekojošā redakcijā: „Gadījumos, ja tiek pārkāptas spēkā esošo normatīvo aktu prasības mazo hidroelektrostaciju ekspluatācijā, uzņēmums pārtrauc elektroenerģijas iepirkšanu līdz brīdim, kamēr tiek sakārtota ekspluatācija atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”

Zivju ceļi

Zivju ceļš ir apzīmējums zivju pārlaišanas iekārtām, kas var būt ar dažādu, pat visai atšķirīgu tehnisko risinājumu, ietverot arī lejupejošo zivju un mazuļu novadīšanu lejas bjefā. Parasti gan ar zivju ceļu saprot augšupejošo zivju pārlaišanai domātu īpaši izbūvētu kāpņukameru tipa baseinu virkni vai vienlaidu apvadkanālu ar iebūvētiem straumes ātruma dzēsēja elementiem. Ir iespējams izbūvēt arī dabiskos jeb ekoloģiskos apvadkanālus, bet tiem ir nepieciešams lielāks ūdens nodrošinājums, kā arī nepārtraukta sargāšana no maluzvejniekiem.

Diemžēl, gan apsekoto ārvalstu, gan arī Latvijas pieredze rāda, ka lielākā daļa zivju ceļu ir mazefektīva, jo tie pārlaiž tikai dažas zivju sugas, bet ne visas augšupejošās zivis. Latvijā bez zivju ceļa Ķeguma HES ( kurš praktiski nedarbojas) ir divi izbūvēti zivju ceļi - uz Amatas upes pie Amatas (Kārļu HES) un uz Aiviekstes pie Aiviekstes HES. Pēc zivsaimniecības speciālistu atzinuma tie strādā neapmierinoši. Tie vairākas reizes ir mēģināti uzlabot, bet bez ievērojamiem rezultātiem. Latvijā trūkst novērojumi par zivju ceļu efektivitāti.

2001. gadā Latvijā tika piesaistīti ārzemju eksperti (Dānija), kuri piedāvāja zinātniski - tehnisku, kā arī finansiālu palīdzību efektīva zivju ceļa izbūvei kādā no aizsprostiem. Apsekojuma laikā tika konstatēti tikai nedaudzi aizsprosti, kur būtu atbilstošs bioloģiski - tautsaimniecisks pamatojums zivju ceļu izbūvei.

Tātad, ja grib, lai HES valdītāji izveido zivju migrācijas ceļus upēs aizsprostu ietekmes mazināšanai, ir jāizstrādā zivju ceļa bioloģiski - ekonomiskā pamatojuma aprēķina metodika tajās vietās, kur nepieciešams nodrošināt zivju migrācijas ceļu izbūvi pie HES, kā arī speciālistiem jāizstrādā zivju migrācijas ceļu nodrošinājuma dažādi tehniskie varianti, ko piedāvāt HES valdītājam. Tiem ir jābūt pamatotiem, domātiem attiecīgu zivju sugu migrācijai. Pašreiz tiek daudz runāts par zivju migrācijas ceļu nodrošināšanu, bet kad HES valdītājs piedāvā variantus, izrādās, ka neviens praktiski neapmierina speciālistus, jo nenodrošina zivju migrāciju.

Daļai HES ir paredzēts atstāt atsevišķas slūžu ailes atvērtas zivju masveida migrācijas laikā, kas sakrīt ar pavasara palu beigu fāzi. Bet ne visām HES tas ir iespējams, jo dažām slieksnis ir tik augsts, ka arī pie atvērtiem slūžu aizvariem zivīm nav iespējas tikt pāri slieksnim. Kā arī atverot atsevišķas slūžu ailes, caur to ir ļoti liels ūdensteces ātrums un to pārvarēt ir iespējams tikai dažām zivju sugām, kā lašiem, taimiņiem. Daļai novadbūvju arī konstrukcija neļauj atvērt atsevišķus aizvarus, jo ir vienlaidu konstrukcija.

1.Pašreiz gandrīz visas HES ir uzbūvētas atbilstoši tajā laikā esošajiem normatīvajiem aktiem un izdotajiem tehniskajiem noteikumiem, ekspertu slēdzieniem un saskaņojumiem.

2.HES, kuras lielākoties skatāmas saistībā ar dažādiem mērķiem, nozīmē iejaukšanos ekoloģiskajā līdzsvarā. Tā kaitīgo iedarbību var ierobežot ar ekoloģiski pamatotu ūdens caurplūdumu un konstruktīvu izbūvēšanu. Kur atrodas robeža, to nereti nosaka mainīgie politiskie un sabiedriskie mērķa uzstādījumi.

Izšķiroties par labu paaugstinātam minimālā ūdens caurplūdumam rodas enerģijas zaudējumi, līdz ar to var tikt pārkāpts HES ekonomiskā izdevīguma slieksnis. Tādēļ nosakot minimālā ūdens caurplūdumu jāņem vērā gan tā ietekme uz apkārtējo vidi, gan tautsaimnieciskā vērtība un reģeneratīvi ražotās enerģijas nozīme.

3.Jebkādi grozījumi vai papildinājumi, kas ir jāveic HES valdītājam, lai varētu ekspluatēt HES, izpildot MK 2003.gada 23.decembra noteikumu Nr.736 „Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju” 40. punktā iestrādāto nosacījumu prasības, nedrīkst būt sasteigti, nepamatoti, doti bez rūpīgas situācijas analīzes katram HES, izmantojot speciālistu, ekspertu izvērtējumu. Tie nedrīkst nonākt pretrunā ar civiltiesiskajiem un citiem normatīvajiem aktiem, tajā skaitā izstrādātajiem un saskaņotajiem projektiem, HES ūdenskrātuvju ekspluatācijas (apsaimniekošanas) noteikumiem un hidrotehnisko būvju drošuma programmām, kas ir vai bija spēkā, kad HES un to hidrobūves nodeva ekspluatācijā.

Nosacījumiem jābūt reāliem, izpildāmiem (kā tehniski, tā arī pēc lietderības principa), izpildes termiņiem jābūt saskaņotiem ar HES valdītāju.

4.Pielikumā Nr.7 „HES darbības izvērtējums pēc ietekmes uz vidi” parādītas HES, kuras pēc atsevišķiem tehniskajiem parametriem, ūdenskrātuvju seklūdens zonām vai pēc darbības principiem ir videi nedraudzīgas (iezīmētas ar pastiprinājumu). Tabulas 15.ailē dotais vērtējums par derivācijas un/vai atvadkanāla ietekmi uz upi dots, balstoties uz Vides valsts inspekcijas konstatēto HES pārbaužu laikā. Pirms ūdens resursu lietošanas atļaujas izdošanas šī ietekme ir jāizvērtē RVP ekspertiem vai attiecīgiem piesaistītiem vides ekspertiem.

5.Izvērtējot pieejamo informāciju, par „dabai nedraudzīgākajām” HES atzītas; Bērzes HES, Grantiņu HES, Krīgaļu HES, Sendzirnavas HES, Rundāles HES, Alokstes HES, Alsungas HES, Zaņas HES, Sudmalnieku HES, Bikstu-Palejas HES, Dzirnavnieku HES, Dzeldas HES, Aģes HES, Paideru HES, Rukaišu HES, Pāces HES, Grīvaišu HES, Padures HES, Kazdangas HES, Rikteres HES, Kalnakārklu HES, Dzelzāmuru HES, Ogres HES un Augstāres HES (skat. 13. pielikumu)

6.Pilnīgai mazo HES ietekmes uz upes ekoloģiju noskaidrošanai nepieciešams veikt kompleksu īpaši aizsargājamo sugu un biotopu inventarizāciju HES ietekmētajās teritorijās; gan ūdenstecē, gan piegulošajās platībās, veģetācijas sezonā pēc iepriekš izstrādātas metodikas. Lai pētījums nebūtu sasteigts un neobjektīvs, atbilstoši jānovērtē tam nepieciešamie laika, finansu un cilvēk resursi.

Vērtējumā iekļaujot inventarizācijas datus, HES dalījums pēc ietekmes uz vidi var būtiski mainīties. Inventarizācijas rezultātā tiks iegūts saraksts ar tām HES, kurās primāri ir nepieciešami „videi draudzīgi” risinājumi.

7.Vides ministrijai pēc „videi nedraudzīgo” HES izvērtēšanas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju lietderīgi ierosināt Ministru Kabinetam piešķirt tām palielinātus jaudu apjomus, kas ļautu no tām prasīt hidroturbīnu modernizāciju, lai nodrošinātu iekārtu darbību upes dabiskās pieteces režīmā;

8.Nepieciešams apsvērt arī citus variantus, kā stimulēt mazo HES pārbūvi atbilstoši dabas aizsardzības prasībām. Tā varētu būt diferencēta hidroenerģijas iepirkuma cenu politika, bezprocentu kredīti, valsts atbalstīta investīciju programma un tml. Piem., Vācijā, ja HES tiek pārbūvēts atbilstoši pieaugošajām vides aizsardzības prasībām, ieguldot ne mazāk kā 50% no HES vērtības, tad enerģijas iepirkuma cena būtiski tiek palielināta.

9. Ir jāpastiprina HES ekspluatācijas noteikumu ievērošanas kontrole, veicot to biežāk un bez brīdinājuma, jo liela nozīme dabas vērtību saglabāšanā ir esošo ūdenskrātuvju ekspluatācijas noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanai.

10.Lai panāku lielāku atbalstu un atsaucību vides aizsardzības prasību ieviešanā no HES valdītāju puses, nepieciešama HES valdītāju izpratnes un zināšanu līmeņa celšana par upes un tās apkārtējo teritoriju ekoloģiju. Apmācības ietvaros realizējami pieredzes apmaiņas braucieni ārvalstu pieredzes apgūšanai un atsevišķu risinājumu ieviešanai arī Latvijā.