Mazliet par ideoloģijām

deklarācija – saistošs paziņojums, tā formā parasti atklātībai tiek paziņoti politiski nozīmīgi nodomi, apņemšanās vai cita informācija;

demisija – atteikšanās, atkāpšanās, atvadīšanās vai arī atbrīvošana no amata;

fundamentālisms – galēji reakcionārie strāvojumi dažādās konfesijās, kas noliedz konfesionālo pamattekstu, jebkādu kritiku, apšaubīšanu vai laikmetam piemērotu skaidrošanu;

konvencija – vairāku valstu vienošanās par kaut kādu principu vai rīcības normu ievērošanu; lobisms – deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana, ko veic ārpusparlamenta interešu grupas; moratorijs – kādas darbības pārtraukšana uz laiku, to atklāti paziņojot;

sociāldemokrātija – 19.gs. otrajā pusē nodibinājusies strādnieku politiskā kustība, kas tiecas aizstāvēt darba ņēmēju intereses, kapitāliskās sabiedrības spontanitātes izraisīto pretrunu postošo raksturu novēršot ar kopsabiedriskās nozīmes procesu kopsabiedrisku pārvaldīšanu tautvaldības formā;

šķira – sabiedriskās kopības daļa, sociālā grupa, izdalīta pēc pašiem būtiskākajiem kritērijiem.

Pilsoniska sabiedrība: valsts vara regulē (likumus, ekonomiku, ārpolitiku), bet neregulē presi. Pilsoniskā sabiedrība ir sociālās dzīves joma, kuru valsts tieši nepārvalda. Pilsoniskas sabiedrības veidojumi ir: ģimene, baznīca, nevalstiski masu mediji, politiskās partijas un kustības, nevalstiskas organizācijas.

Pilsonis – cilvēks, kurš tiesiski pieder pie valsts un kuru ar valsti saista savstarpējās tiesības un pienākumi. Nosacījumi pilsoniskas sabiedrības eksistencei: tiesiskums visiem vienādi noteikumi un likumi, jābūt valstiski regulētai tirgus ekonomikai, plaša iedzīvotāju politiskā līdzdalība, brīva informācijas apmaiņa.

Pilsoniskas sabiedrības veidošanās problēma Latvijā: Latvija ir jauna 15 gados vairāk nekā 40 politiskās partijas, daudz nevalstisko organizāciju ~6000. Ir izveidojusies spēcīga horizontālā saite starp pilsoņiem. Vāja vertikālā saikne starp pilsoņiem un valsti. Trūkst vidusposma, jo politiskās partijas ir nevis starp sabiedrību un valsti, bet pārstāv dažādu grupējumu intereses. Sabiedrība ir politiski, sociāli un etniski sašķelti. Orientācijas uz kontaktiem ar šauru personu loka. Valsts monopolstāvoklis politiskajās sfērās, jauno politisko eliti sabiedrība nespēj kontrolēt. Iedzīvotāji nav gatavi sociālekonomiskajām pārmaiņām, tādēļ no valsts tiek prasīta lielāk, bet nepamatota atbildība. Politikas idejas – lai nodrošinātu sabiedrības normālu eksistenci, nepieciešama tās pārvalde ( jānosaka cilvēku izturēšanās sabiedrībā).