Mediju kritika SWOT (SVID) analīze

• Žurnālistu bieži vien seklā interese, neiedziļināšanās par to, ko viņš raksta, līdz ar to informācija medijos nonāk vispārināti, nekonkrēti un pavirši.

• Nevērība, tīša vai netīša izvairīšanās runāt par atsevišķu sabiedrības grupu ikdienu, problēmām, sasniegumiem, aktivitātēm, tādejādi tās izslēdzot, atstumjot.

• Vispārīgas, nekonkrētas frāzes, kurām nav konkrēta risinājuma.

• Nerēķināšanās ar personu, par kuru tiek rakstīts.

• Nepareizs, neprecīzs, sagrozītu, izkropļotu, nepilnīgu, kļūdainu, vispārinātu, nepārbaudītu, nepatiesu datu, skaitļu, faktu un viedokļu atspoguļojums.

• Vienveidība, virspusīgums un vienpusība viedokļa, problēmas atspoguļošanā.

• Nevēlēšanās ieklausīties pretējās vai citas puses pārstāvjos

• Žurnālista, redakcijas vai tā pārstāvoša spēka personīgā viedokļa, nostājas kā vienīgā pareizā paušana, pat uzspiešana, līdz ar to iespaidojot arī citus.

• Informācijas kvalitāte (neapskata pretējus viedokļus, neaicina uz diskusiju)

• Tiek koriģēti informatīvie raksti, pazūd ideja, jēga

• Informācijas nesaskaņošana ar informācijas sniedzēju pirms publicēšanas, kas nodara kaitējumu lietai un šim cilvēkam personiski.

• Informācijas sagrozīšana, kam pamatā ir žurnālista neatrisinātās psihiskās un sociāli ekonomiskās problēmas.

• Nevienlīdzīga attieksme pret “labajiem” un “sliktajiem” stāstu varoņiem attiecībā uz viņu privātās dzīves tiesībām.

• Viena indivīda nodarījuma vai blēdība rezultātā tiek attiecināts uz visu ļaužu grupu (draudzes vecākais – draudze, skolēns – skola...). Uzsvērta cilvēka tautība, ja vainīgs nelatvietis.

• Presē dominē bieži vieni un tie paši; kā atrast to, kurš strādā, bet nebļaustās?

• Ventspils medijiem jāapgūst demokrātijas pamatprincipi; jāatspoguļo dažādi viedokļi, lai rastos pilnīgs priekšstats.

• Nesmalkjūtība pret cietušo informācijas sniedzēju, kas kaitē viņa cilvēktiesībām un nodara ļaunumu.

• Mediju ētika attiecībā uz informācijas pasniegšanas veidu, atspoguļojot dažādu sabiedrības grupu problēmas

• Publicitāte ienāk par daudz privātajā dzīvē, atspoguļojot cilvēka izskatu, turīgumu u.t.t.

• Pozitīvās pieredzes, iedrošinājuma, mūžīgo vērtību atklājumu, dvēseliskuma, garīguma un labestības trūkums.

• Lielā prese, TV (Diena, LNT) neņem pretī labās ziņas; (“No reģioniem mums nepieciešamas sensācijas un asinis”).

• Atspoguļojot krievvalodīgo problēmas, tiek aizmirsts, kā jūtas latviešu minoritāte Daugavpilī agrāk un tagad.

• Šaura “integrējamo” izpratne (ne tikai invalīdi, nepilsoņi, bet arī citas grupas).

• Raksti par dažādu sociālo grupu ikdienu, problēmām – neregulāri, kas nepieradina sabiedrību pieņemt viņus kā visas sabiedrības daļu.

• “Pirmo personu” kults (kaut kas tiek atspoguļots, tāpēc, ka iesaistīta bijusi kāda svarīga persona, nevis tāpēc, ka pasākums ir bijis vērtīgs un uzmanības vērts pats par sevi).

• Visas sabiedrības grupas netiek “informācijas telpā” – neraksta, nestāsta par tām; neuzrunā visu sabiedrību

• Par vienu un to pašu faktu divās valodās pretēja analīze, atšķirīgs lietu skatījums, divas interpretācijas par lietām

• Mediji lielākoties atspoguļo politiķu, amatpersonu u.tml nevis “parasto” cilvēku viedokļus; atspoguļo lēmumus, nevis kā tas ietekmē cilvēkus.

• Veiksmīgo, bagāto, skaisto, egoisma, perfektuma un vieglas dzīves kults, kas izslēdz interesi un vēlmi domāt par “grūtajiem” jautājumiem un piešķirot zemāku vērtību vienkāršajam cilvēkam un viņa vērtībām, dzīvesveidam.