Medūzas: dzīves cikls un ietekme uz vidi
Dzēlējzarndobumaiņiem ir divas dzīves formas: sēdošā polips un brīvi peldošā — medūza. Polipi pa lielākajai daļai ir koloniju dzīvnieki, tiem ir skelets, kas dažkārt attīstīts ļoti spēcīgi; nervu sistēma tiem vāji attīstīta, bet maņu orgānu parasti nav. Medūzas ir vieninieces, skeleta tām nav, bet stipri attīstītā mezogleja piesātināta ar ūdeni. Nervu sistēma komplicētāka, no maņu orgāniem ir līdzsvara un gaismas uztvērēji orgāni. Polipi un medūzas ir patstāvīgi organismi vai viena organisma dzīves cikla stadijas. Dažādas dzēlējzarndobumaiņu sugas var eksistēt vai nu tikai kā viena no šīm formām (polips vai medūza), vai arī dzīves ciklā ir abas stadijas — gan polipa, gan medūzas stadija. Dzēlējzarndobumaiņi ir kā jūras, tā arī saldūdens formas.
Hidrozoju klasē apvienotas kā sēdošas, tā arī peldošas formas, kurām raksturīgs tas, ka entoderma tieši pieskaras pie mutes atveres. Otra svarīga hidrozoju pazīme ir tā, ka polipu iekšējais dobums ir vienlaidus, nesadalās ar šķērssienām kamerās. Trešā hidrozoju raksturīgā pazīme — dzirnumproduktu veidošanās ektodermā. Skeletu (polipiem) izdala ektoderma ārējās kutikulas veidā, kas dažkārt piesūcinās ar kaļķi. Lielākais vairums šīs klases pārstāvju dzīvo jūrā, saldūdeņos sastopami tikai nedaudzi.
Neskatoties uz hidrozoju plašo izplatību un daudzveidību, viņu praktiskais pielietojums bija nenozīmīgs. Tiesa gan 19. gadsimtā hidrozoju kolonijas ievāca un pēc apstrādes pārdeva ar nosaukumu "jūras sūnas", kuras lietoja dažādiem dekoratīviem rotājumiem. Bet 20. gadsimta beigās tika izdarīti nozīmīgi atklājumi. Noskaidrojās, ka hidrozoji var kalpot par bioloģiski aktīvo vielu prostaglandīnu avotu, kurus pielieto medicīnā. Bez to no hidrozojiem Obelia, kas ir plaši izplatīti daudzās jūrās, tika izdalīts preparāts obelīns. Obelīns izrādījās jūtīgs kalcija jonu indikators, un ar tā palīdzību var noteikt šūnu un audu fizioloģisko stāvokli. Domājams, ka obelīns tiks lietots kā dažādu saslimšanu agīnās diagnostikas līdzeklis.
