Meksikāņu ēšanas kultūra

Meksika ir ļoti liela valsts. Tā ir saules un kaktusu zeme. Tā sastāv no 31 reģiona. Katrā no tiem ir diez gan atšķirīga virtuve, bet pasaulē pazīstamākā ir ar nosaukumu „TexMex”. Katrs tās reģions ir bagāts ar saviem augļiem, augiem un, protams, tradīcijām. Mango, kakao, zemesrieksti, ananasi, kukurūza, avokado, kafija, kvieši, dažādi pipari, kaktuss „nopal”, agave - visu pat nevar uzskaitīt, kas aug un dod ražu seno maiju un acteku zemē. Meksikas dāsnā zeme uzdāvināja Vecajai Pasaulei tik daudz augu kultūru, bez kurām nevar iedomāties nedz haute cuisine, nedz parastās ēstuves virtuvi.

Šobrīd pasaulē visstraujāk pieaug tieši meksikāņu ēdienu popularitāte. Vislielākie meksikāņu virtuves cienītāji ir skandināvi, jo īpaši norvēģi, kuri visvairāk patērē šos ēdienus ārpus Meksikas. Ņemot vērā skandināvu dzīvesveida nozīmīgo un pieaugošo ietekmi Baltijas valstīs, var prognozēt šo ēdienu izplatības palielināšanos arī pie mums.

Meksikas pārtikas gatavošanas tradīcijas ir jau vairāk kā 30 gadsimtu vecas. Lauksaimniecībai attīstoties, uz galda parādījās ķirbis, dažādi pipari, kartupeļi, kukurūza un tomāti. Pie tam, no ķirbja var pagatavot labu trauku (jikara) ūdens un citu dzērienu glabāšanai

Tuksnešaino rajonu iedzīvotāji jau senos laikos pagatavoja ēdienus no kaktusa, kuru nosaukums ir „Nopal”. Turpretī okeāna piekrastē iedzīvotāji uzturā vairāk lietoja garneles, zivis un bruņurupučus.

Daudzi kļūdaini uzskata, ka visi meksikāņu ēdienu ir asi un ar pārmērīgi lielu garšaugu daudzumu. Garšaugu aromāti tikai izceļ viena vai otra produkta specifiku. Turklāt, ne visiem ēdieniem pievieno čili piparu, kas jau ir kļuvis par meksikāņu virtuves simbolu. Taču galvenais likums meksikāņu kulinārijas tradīcijās ir atreast katrā produktā tā „garšas rozīnīti” un sasniegt harmoniju dažādu garšu nianšu apvienojumā. Protams, lielākā daļa meksikāņuēdienu ir asi, trīsreiz asāki nekā Latvijā, taču tas ir tikai normāli, jo Latvijā ir pavisam cits...