Mernieku laiki

Vietējās pašvaldības iestādēs viltus, kukuļdošana un netaisnīgums nebija reta parādība. Jau pats vēlēšanu process, kurā deputāti tika ievēlēti, apelējot pie sabiedrības locekļu nevēlmes izcelties, iebilst un rīkoties, pārvaicājot ļaudīm, vai tie neiebilstu, ja par runas vīriem paliktu tie paši vīrieši, kas iepriekš, iespējams, nebija taisnīgs un patiess sabiedrības viedokļa paudējs. Vietējo pašvaldību domas un intereses varēja iespaidot ievērojami un svarīgi cilvēki, kas spēja mainīt katra pašvaldības labā kalpojošā indivīda turpmāko dzīvi. Tā, piemēram, deputāti gandrīz bez ierunām izdabāja mērniekam – par smiekla naudu nospriežot tam dot strādniekus, tiesas procesus izšķirot par labu mērniekam utml. Pašu pašvaldību brīžam negodīgo rīcību raksturo kāda runas vīra sacītais: “Dievs zin, kas gan visās lietās tā likuma lai izmeklē? Un runas vīriem spēks rokā; ko tie nospriež, tas paliek.” Tātad tie pieņēma lēmumus balsoties nevis uz likumiem, bet gan savām interesēm.

Neapšaubāma ir dažu saimnieku iedzīvošanās bagātībā ar negodīgiem līdzekļiem. Izmantojot radniecības vai draudzības saites, zemnieki vēršas pie varas iestādēs darbojošamies personām lai panāktu sev vēlamus spriedumus. Ļaudis dod kukuļus augstāk stāvošām personām un cenšas apmuļķot zemāk stāvošās. Tā, piemēram, bagātībā iedzīvoties izdevās Prātniekam, kas, izmantojot deputāta varu un pazīšanos ar mērnieku, plaši krāpa ļaudis, kuri viņam akli uzticējās.

Krāpšana un blēdīšanās zemes mērīšanas laikā, manuprāt, izrietēja no pašu klaušu laiku saimnieku vēlmes apkrāpt vienam otru, tā gūstot labumu sev. Diemžēl galu galā par vislielākajiem upuriem krita paši saimnieki. Ar degsmi atdot savu mantu un naudu, šie zemnieciņi bija piesaistījuši cilvēkus, kas bija gatavi viņu labumus pieņemt. Tā kā paši mērnieki nelabprāt pieņēma dāvanas, radās starpnieki, kas par samaksu bija gatavi ļaužu dāvanas nogādāt mērniekam. Paturēdami sev arī daļu no dāvanas, kas bija veltīta mērniekam, viņi nodrošināja sev pārtikušu dzīvi: “Prātnieks, kā arī tie divi vidutāji, nāca mājās, gaidīdami ikkatrs savu vājnieku, kuri būtu vedami atkal un vēl pie vecā mērnieka ar žēlošanos par nepatīkamām robežām.

Nelielās izglītošanās iespējas noveda ļaudis pie tā, ka laikā, kad citās pasaules daļās cilvēki apzinājās pasaules uzbūvi, dažādas fiziskas norises dabā, liela daļa latviešu vēl pieturējās pie sev saprotamiem sentēvu skaidrojumiem.