Mērnieku laiki: Blaumaņa romāns par zemniekiem

Pagājušā gadsimta beigas varētu nodēvēt par latviešu literatūras klasisko laikmetu. Jo - tolaik strādāja autori, kas radīja ne vien idejiskās asis, ap kurām pēcāk rotēt sabiedriskajai domai, bet arī rakstību, kurā sakņojas - un uz kuru bieži vien apzināti vai neapzināti orientējas - mūsdienu literatūra. Nu jau tie bija profesionāli literāti: ne vairs apgaismotāji, sabiedriski darbinieki, žurnālisti un skolotāji, kas vaļas brīžos nodevās rakstītpriekam, bet rakstnieki, kas savu misiju redzēja tieši literāru tekstu radīšanā. Protams, viņi bija spiesti strādāt arī par skolotājiem vai žurnālistiem, tomēr tikai tāpēc, lai nopelnītu iztiku. Viņiem izdevās radīt vairākus stereotipus par to, kādai noteikti jābūt latviešu literatūrai, lai to dēvētu par latvisku - un šie priekšstati iesakņojās tik pamatīgi, ka vēlāk to pārvarēšana kļuva diezgan problemātiska.

Laikam gan katrā literatūrā pastāv "lielā romāna" problēma. Tas ir romāns, ko ar efektīgu žestu var pasniegt jebkuram lasītājam un sacīt: šis, lūk, ir mūsu "visu romānu romāns" - teksts, ar kuru iespējams raksturot visu literatūru un kas ietver mūsu prozas būtību. Taču latviešu literatūrā romāns aizvien bijis nevis uzmanības centrā, bet kaut kur literatūras perifērijā: literatūras "centrālais nervs" no sākta gala bijusi dzeja. Rodas pat iespaids, ka rakstniekiem piemīt kāds iedzimts defekts - pietrūkst romāniskas domāšanas, jo pārāk bieži romāni atgādina tādus garumā pārlieku izstieptus stāstus. Par iedzimto defektu var runāt gluži nopietni: atcerēsimies tautasdziesmu marginālismu un to, ka nebija episko dzejojumu, t. i., romānistikā no sākta gala nācās orientēties uz citu literatūru paraugiem; romānu nācās būvēt nevis uz stabila pamata, bet gan kā tiltu pār plaisu, izliekoties nemanām, ka plaisa vispār pastāv

Vēl deviņus gadus pirms Lāčplēša iznāca romāns Mērnieku laiki (1879), ko bija sarakstījuši divi lauku skolotāji - brāļi Reinis (1839 - 1920) un Matīss (1848 - 1926) Kaudzītes. Dažkārt Mērnieku laiku ietekmi uz latviešu literatūru mēdz salīdzināt ar to iespaidu, kādu uz spāņu literatūru atstāja Servantesa Dons Kihots. Salīdzinājums ir pamatots, jo Mērnieku...