Mērnieku laiki: Blaumaņu noveles konteksts un nozīme

Šķirot lappusi pēc lappuses grāmatā, jūtama tikai tam laikam īpašā smarža – Latvijas senatnes smarža. Katra lappuse ļauj labāk izprast seno latviešu dzīves apstākļus. Bet kas tas bija par laiku? Kas tajā laikā nabaga latvietim bija jāpārdzīvo?

Romānā attēlots nozīmīgs laiks Latvijas vēsturē – rādīti cilvēki sociāli ekonomisku pārmaiņu laikā, kad feodālo saimniekošanas veidu nomaina kapitāliskais. Darbība risinās Piebalgā – Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā (Slātavā un Čangalienā), kur intensīvi notiek zemes pārmērīšanas darbi. Tā laika likumi noteica, ka zemniekiem nevar atņemt visu zemi, kā arī piespieda muižniekus atteikties no piespiedu zemnieku klaušām. Nu, beidzot vienkāršajam latviešu zemniekam, kam savas zemes pleķītis nekad nebija piederējis, tika iedota zeme, kas paliks viņa īpašumā. Tas viss latviešos izraisa lielu satraukumu un vēl nebijušas sajūtas. Sāk plaukt mērnieku piekukuļošana, lai iegūtu labāku zemes pleķīti, jo nabaga latvietis nesaprot un nezina, kā lai savādāk rīkojas šādā situācijā.

„(...) tik vien saņemdams uzrakstīju vārdus: no Bambāna 50 rubļus,

no Stūraiņa 60, no Strūvuļa 40, no Ķēpas 50 – pavisam divi simti.”

Un tam visa pa vidu spēja uzplaukt kaut kas skaists un brīnišķīgs – divu cilvēku mīlestība, kura no kaut kā skaista pārvērtās šausmīgā un traģiskā. Mīlestība, kurai nebija lemtas laimīgas beigas.

tad tā mani baida, it kā kad tuvotos tāļš negaiss.”

Šī mīlestība uzplauka starp bagāto Oļiņu audžumeitu Lienu un starp nabago Gaitiņu dēlu Kasparu. Viņu abu vēlme bija apvienot savas sirdis un mīlestību vienotā veselumā, bet bija tik daudz šķēršļu, kas nevēlējās to pieļaut. Šī arī bija viņu dzīves kopējā traģēdija. Tomēr tā nebija vienīgā. Viņiem katram vēl bija savas traģēdijas, kas viņu dzīves padarīja sarežģītākas. Kā, piemēram, dažas no Lienas traģēdijām – nesaskaņas ar Oļiņieti, savu īsto vecāku nepazīšana, piespiedus mīlestība pret Prātnieku un Kaspara – ļaužu dīvainā attieksme pret viņu un viņa nogalināšana.

Lienai bija jāpiedzīvo neskaitāmas traģēdijas un sirdsdēsti visas viņas dzīves garumā. Ir grūti saprast to, kā viens cilvēks spēj to izturēt tik ilgi un nesalūzt. Vissmagākā un visas dzīves garumā ilgstošā, bet traģēdija, ar kuru visvieglāk bija samierināties, bija tā, ka Liena neazina savus vecākus. Liena bērnības pirmos gadus pavadīja pie Annužas, kas viņu aklēja un loloja. Savus īstos vecākus Liena nemaz nepazina un nemaz nezināja, kas viņi ir, tapēc ar to viņai bija vissvieglāk samierināties, lai arī viņas vecāki atradās tik tuvu. Tie bija bagātie Oļiņi, kas viņu uzaudzināja, nemaz nezinot, ka tā ir viņu īstā meita. Tā arī Liena neuzzināja patiesību par saviem vecākiem. Pēc Lienas nāves Annuža sevi nosodīja, ka nav Lienai izstāstījusi patiesību, bet nekas vairs nebija maināms.