„Mērnieku laiki”: laime un sociālie konflikti (V. Lāča romāns)

Katrs cilvēks ar vārdu „laime” saprot citas lietas. Vienam laime ir bagātība, citiem – slava, bet vēl citiem tā ir viena noteikta vai vairāku cilvēku tuvums un atbalsts. Laimei ir tik daudz formu un definīciju, ka tās visas nav aptveramas. Pēc manām domām, laime ir mirklis, īss vai garš – tas atkarīgs tikai no tevis paša ,kad pazūd viss liekais un bezsvarīgais, atstājot tikai galveno. Šādi brīži nenāk bieži, un tie paliek atmiņā mūžīgi. Absolūta laime katram cilvēkam jāmeklē pašam sevī. Neatrasta vai pazaudēta tā var neatgriezties, un tad visa dzīve paiet tumsā. Pats svarīgākais laimes meklējumos ir cerība, jo tā ir kā lāpa, kas izgaismo ceļu dzīves tumsā un pelēcībā.

Romānā „Mērnieku laiki” katrs varonis, par kuru ir stāstīts, meklē savu laimi. Katram no viņiem tā ir cita, un arī veids, kā to sasniegt, ir cits. Vispatiesākie un dziļākie laimes meklējumi, pēc manām domām, ir Kasparam un Lienai. Viņu laime bija būt kopā un dzīvot citu skaudības un naida netraucētiem. Iespējams, ka kādu laiku viņi arī bija laimīgi.

Šajā romānā, tāpat kā dzīvē, katrs varonis meklē savu ceļu uz laimi.