Mērnieku laiki: Raiņa romāns latviešu literatūrā

Galvenās rakstura īpašības. Annuža reliģijā nemeklēja savu labumu, attaisnojumu grēkiem. Lēnprātība, uzticība un strādīgums raksturo šo tēlu. Annuža savā dzīvē pieredzējusi maz labu dienu, ar gaišu prieku viņa atceras vienīgi jaunībā. Viņa savā dzīvē ir redzējusi vienīgi rīves, tomēr slavē Dieva žēlastību. Annužas tēla pievilcību rada viņas strādīgums, pašaizliedzība, dvēseles siltums un gādīgums, kas izpaužas rūpēs par Lienu un mazo Anniņu. Annuža ir viens no gaišākajiem romāna tēliem, jo viņa nevienam nevēlēja ļaunu. Annužas attieksme pret apkārtējo pasauli un cilvēkiem bija pozitīva, viņa dziļi sirdī ticēja, ka ikvienam cilvēkam tiks atmaksāts par pāri darījumiem: „Lai domā ko domādami un lai runā ko runādami, bet to es ticu stipri, ka nāves brīdis, kur vajadzīgs palikt kaunā visiem neslavas cēlājiem tiešiem vai netiešiem.”

Pret Ilzi: viņa bija Annuzāi kā māsa, viņas bija labas draudzenes, jau kopš seniem laikiem. Par to liecina citāts: „nu māsiņ, varēsi jau celties?”

Pret lienu: Annuža viņai bija kā māte, iejūtīga, mīļa. Vienmēr centās palīdzēt jebkurā grūtā dzīves situācijā, jo uzskatīja par savu meitu.

Pret Kasparu: Annuža vienmēr bija laipna, laba, nekad uz Kasparu neturēja ļaunu prātu. Pēc Ilzes nāves pret Kasparu izturējās kā pret savu dēlu.

Pret Anniņu: Pieņēma kā savu meitu pēc Lienas nāves. Ļoti viņu mīlēja un rūpējās, jo saskatīja Anniņā viņas mirušo māti lienu.

Pret Oļinieti: Izturējās ar cieņu un bijību, bet tajā pašā laikā vainīga Oļinietes priekšā visa romāna laikā.

Oļiniete: Allaž nicināja Annuži, jo uzskatīja, ka viņa vainojama Trīnītes nāve, par to liecina citāts: „Dievs zin, ko gan Annuža dotu mugurā, ko pūrā.”

Anniņa: Annuuža bija viņai vienīgais tuvais cilvēks, tāpēc mīlēja un cienīja viņu.

Liena: Par Annuzū Lienai tuvāka cilvēka nebija neviena, par to liecina frāze no citāta:

Ilze: „ nu, māsiņ, sen gan neesam tikušās!” bija laba pret viņu.

Pret Lienu: Ilzei Liena patika un vēlējās, lai Liena apprecas ar Kasparu.

Kaspara. Kaspars par māti domā šādi: „ Cilvēks, kurš nekad otra sirdī neticības nemeklēs, katru vājumu tuvāko sirdīs laboja ar savu mīlestību un līdzcietību.”

Liena. Liena bija Ilzei pateicīga par to, ka viņa atausa Kaspara un Lienas mīlestību vienam pret otru: „Viņu sirdis bija, tā sakot. No pašas bērnības kā audzin saaugušas. To viņi arī paši sajuta un nomanīja, kaut gan nebija nedz viens, nedz otrs par to jebkad ko minējuši.”