«Mērnieku laiki» romāna analīze: galvenie varoņi un notikumi

Šajā romānā mani ļoti sarūgtināja Annudžas nāve un Anniņas skats, redzot krustmāmiņu mirušu.

Teikumi, kuri mani sarūgtināja bija :”Viņa iztrūkās, un jautrums piepeši izzuda no sejas, ieraugot Annudžu guļam ar saliktām rokām un aizvērtām acīm. Tas no Anniņas rokas izslīdēja krūzīte ar ogām, kuras salasīja krustmāmiņai. Mazulīte pieskrēja klāt un centās viņu piecelt, bet nevarēja. Anniņa tā raudāja, ka neviens nevarēja noturēt savas asaras un raudāja līdzās.”

Anniņai mira māte, kas bija saslimusi un piedzīvojusi daudz sliktu brīžu.

Man liekas, ka arī mūsu laikos vairāki bērni pārdzīvo tādus smagus gadījumus.

Kā jau grāmatā bija rakstīts, ka Ilze un Annudža ir it kā viena būtne, kas nepazīst ļaunuma.

Ilze bija laba māte Kasparam. Viņa vēlējās, lai Kaspars vairāk pievēršas Dieva vārdam. Šeit māte juta drīzu nāvi, un pirms tās viņa salīdzināja cilvēkus ar kokiem un to augļiem, ziediem. Viņas vārdi skanēja tik brīnišķīgi un skanīgi, ka varēja just, ka šī sieviete ir piedzīvojusi daudz labu dienu un zina, kādus cilvēkus var salīdzināt ar augļiem un ziediem.

Kaspara māte nosauca pavisam četras atšķirīgas šķirnes, kuras tika salīdzinātas ar cilvēkiem.

Tieši šo šķirni Kaspars mācēja salīdzināt ar savu māti.

Es domāju, ka teiktais jau apliecina vien, ka Ilze bija Dieva bērns, kuras sirds bija tīri šķīsta bez melnumiem.

Katrs no mums vēlas būt tāds, piemēram, kāds ir cits cilvēks. Tāpat arī mani sapņi ir kļūt par vajadzīgu cilvēku ļaudīm.

Ja kāda burve man pajautātu: “Ko tu vēlies iemācīties no šī romāna cilvēkiem?” Tad es vēlētos:” Lai mana dvēsele būtu tīra bez sirds melnumiem kā Annudžai vai Ilzei.