"Mērniku laiki"

Brāļu Matīsa un Reiņa Kaudzīšu sarakstītais stāsts ir par 19.gs. beigu Latviju, kad tika ekspropriētas valsts muižas un domēnu īpašumi, kas tika sadalīti zemniekiem un kādreizējiem zemes rentniekiem.

Stāsta galvenie varoņi ir Kaspars nabadzīgo Gaitiņu saimnieku dēls, kurš uzskata, ka baznīcā iet daudz liekulīgu ļaužu, tādēļ viņš pats baznīcā ejot reti, un Liena turīgo Oļiņu saimnieku meita, kaut gan Oļiņi kopš Lienas bērnības viņu uzskata par savu audžumeitu, tas arī ir šā stāsta lielais noslēpums, kurš caurvijas visā tā garumā un atklājas tikai III daļas VII nodaļā, kad savu stingri glabāto noslēpumu Annuža izstāsta mācītājam, zinādama, ka viņas pēdējā stundiņa drīz nāks un negribēdama, ka uz viņas sirdsapziņu paliek tik smags slogs. Šajā stāstā ļoti nozīmīga loma ir Annužai.

Annuža ir veca sieva, kurai savā mūžā ir bijis daudz pārdzīvojumu. Jaunībā, kad viņa vēl dzīvoja savā dzimtajā vietā pie lielmātes, tā Annužai atdevusi savu mazo meitiņu, lai tā pieskata mazo Lienīti, kamēr pati ir devusies prom, tā arī lielmāte neatgriezās, bet Annuža pārgāja dzīvot pie savas labās draudzenes Ilzes Gaitiņas, kurai bija piedzimis nedaudz vecāks dēls Kaspars.