Mēs pazīstam tikai to ko pieradinām

Sākšu ar to, ka šim apgalvojumam piekrītu. Domāju tieši tāpat, lai gan es šo atziņu būtu noformulējis savādāk. Bet doma, protams, tā pati.

Mūsdienās uzticēties nevar nevienam, par to pats esmu pārliecinājies un redzējis kā par to pārliecinās daudz apkārtējo – draugi, radi u.c. Ja godīgi, tad uzskatu, ka pat pats sev vairs nevar uzticēties, jo ir tik daudz dažādu apstākļu, kas to visu ietekmē, ka nevari paredzēt, cik ātri mainīsies tavas domas un ko gribēsi darīt nākošajā brīdī, pēc minūtes vai stundas, kur nu vēl pēc dienas vai nedēļas. Tādā ziņā, ka, ja kautko apsoli, tik un tā nekad nevari būt drošs, vai spēsi nepievilt un solījumu izpildīt, jo no tā var pēkšņi kļūt atkarīgs kaut kas cits – pašam ļoti svarīgs, un tad ņem un izdomā kā pareizāk rīkoties.

Mans visizcilākais piemērs šai atziņai par uzticēšanos tikai tam, ko pieradinām, ir par tomātu. Ja tev ir pašam sava siltumnīca, tu iestādi tomātu, audzē, kop to, laisti, u.