Meži Latvijā: dabas bagātības un nozīme

Mežs kā neatņemama dabas sastāvdaļa Latvijai un tās iedzīvotājiem ir bijis svarīgs visā pastāvēšanas vēsturē. Laika gaitā ir mainījušās ne vien mežs pats, bet arī mūsu attieksme: no patvēruma un iztikas ieguves vietas, mežs ir pārtapis intensīvi regulētā sistēmā, priekšplānā izvirzoties tā naudiskajai vērtībai.

Darba mērķis: izpētīt Remtes pagasta mežus tagadnē un senatnē.

No siltā perioda saglabājušās sugas ogu īve un efeja aug vietās, kur Latvijā ir vismaigākās ziemas – Kurzemes pussalas ziemeļos un piejūras zemienē. Parastā purvmirte sastopama piejūras zemienes purvos. Šīs sugas tagad ir aizsargājamas. Ezerrieksts vēl sastopams 3 aizaugošos ezeros. Parastais skābardis savvaļā tagad sastopams gandrīz tikai Latvijas dienvidrietumu daļā, bet dižskābardis, viena no Viduseiropā visbiežāk sastopamajām koku sugām, Latvijā sastopams stādījumos un dabiski neatjaunojas, jo mūsu vasara ir par īsu, lai nogatavotos šī koka sēklas.

Pirms apmēram 6000 gadiem pirmoreiz kopš leduslaikmeta sāka samazināties mežu platība. Tas izskaidrojams gan ar purvu platības palielināšanos (tolaik klimats bija vēss un mitrs), gan arī ar cilvēka darbību. Cilvēki cirta un dedzināja mežus, līda līdumus un iekopa tīrumus. Cilvēki centās līdumus ierīkot auglīgākajās augsnēs, neauglīgās augsnes atstājot mežam. Tādēļ visbiežāk par nākamo līdumu tika izraudzīti platlapju meži, jo tie aizņēma auglīgākās augsnes.

Pēc meža nodedzināšanas teritoriju 2 8 gadus izmantoja kā tīrumu, tad zeme bija noplicināta un atkal aizauga ar mežu. Taču aizauga nevis ar platlapjiem, kas tur auga agrāk, bet priedēm, bērziem, baltalkšņiem. Tā rezultātā mežam tika atņemtas auglīgākās zemes, vietā atstājot noplicinātās zemes. Kad līdumu zemkopību nomainīja papuvju sistēma, no XI gadsimta, augsni izmantoja 1 gadu un 3 gadus atstāja atpūtā (papuvē), mežs no aramzemes bija izspiests pavisam.

Latvijas meži nav viendabīgi. Mainoties augsnēm un mitruma apstākļiem, kā arī cilvēka saimnieciskās darbības ietekmē mainās koku, krūmu un citu augu sugu sastāvs. Mežu apsaimniekošanas vajadzībām meži ir sagrupēti meža tipos.

Sili ir iecienītas ogošanas, sēņošanas un atpūtas vietas. (encikl.;296)

Damaksnis Damaksnī ir vidēji bagāti augšanas apstākļi. Augsne bagāta. Notiek intensīva vielu aprite.Augu barības vielas izskalojas vidēji ātri. Priežu damaksni koku stāvā dominē parastā priede, bet bieži sastop arī parasto egli, āra un purva bērzu, otro stāvu veido egle. Pamežs vidēji biezs. Pamežā aug ne tikai Zviedrijas kadiķis, parastais pīlādzis, trauslais krūklis, bet arī parastā lazda. Zemsedzē dominē zaļsūnas, bieži sastopama niedru ciesa, mellenes, parasto zeltslotiņu un citas sugas. Damaksnis koksnes pieauguma ziņā ir viens no ražīgākajiem Latvijas meža tipiem. Aizņem 21,0% mežaudžu kopplatības. (enciklopēdija, 71)

Aizņem 19,0% mežaudžu kopplatības. Augsne bagāta. Izplatītas auglīgās māla un mālsmilts augsnes, satopamas arī brūnās meža augsnes. Notiek intensīva vielu aprite. Vērī kokaudzi veido egles ar bērzu, apšu, baltalkšņu un citu lapu koku piejaukumu. Pamežā aug pīlādži, krūkļi un lazdas. Zemsedzē aug ēnmīļi: zaķskābenes, dažādas graudzāles un sūnas.