Mezopotāmijas civilizācija: vēsture, kultūra un sasniegumi

Šumēri nepazina lielas valstiskas organizācijas, tie radīja pilsētu civilizāciju. Pilsētu sargāja mūris, tās centrā atradās galvenā dieva aizgādņa templis. Pilsētā iedzīvotāju skaits nepārsniedza 40 – 50 tūkstošus. Katrai pilsētai bija valdnieks, tempļa virspriesteris, priesterķēniņš u.c. “lielie ļaudis”, kuri valdīja pār “mazajiem ļaudīm”.

Viens no nozīmīgākajiem notikumiem šumēru, varbūt pat visu seno Austrumu sabiedrības vēsturē – vissenākā zināmā tautas sacelšanās pret apspeidējiem.

...Vairāk kā pirms 4000 gadiem Tigras upes lejastecē, netālu no Persijas jūras līča, atradās neliela pilsētvalsts – LAGAŠA , kuru dēvēja par “Kraukļu ligzdu”. Šīs valsts teritorija nepārsniedza 20002 km, Lagašā un tās apkaimes ciematos – Girsū, Urū, Guabā un citos – dzīvoja apmēram 150 000 iedzīvotāji.

Lagašā un tās apkaimes ciematos bija uzcelti un veltīti dieviem vairāk nekā 10 tempļi, ar tempļu plašajām saimniecībām, zemi, laukiem un dārziem, kurus apstrādāja tūkstošiem cilvēku. Šie tempļi bija veltīti augstākajam dievam NINGIRSU, viņa sievai, dievei BAU, un daudziem citiem dieviem. Tempļos atradās plašs arhīvs ar māla plāksnītēs pierakstītajām priesteru atskaitēm, kurās glabājās ziņas par šā tempļa saimniecību, priesteru varenību un cietsirdību.

Sevišķi plašs bija dievietes Bau templis, kura saimniecībā strādāja vairāk nekā 200 verdzenes ar bērniem, kuras vērpa, auda, mala miltus, strādāja alus darītavā un ganīja lopus, par sūro darbu mēnesī viņas saņēma 21 kg graudu.

Bau tempļa priesteri spieda strādāt arī brīvajiem ļaudīm, kuriem lika strādāt Bau tempļa saimniecībā, rakt kanālus, apūdeņot laukus un dārzus, ganīt milzīgos lopu barus, zvejot zivis u.c. darbus, par atalgojumu ļaudis saņēma 0,5 ha, dažreiz pat mazāk, no tempļa zemes.

Pārējie iedzīvotāji bija zemnieki, kuriem piederēja nelieli zemes gabali, kurus viņi apstrādāja paši. Lagašā dzīvoja arī brīvie amatnieki un tirgotāji, kuru dzīve bija vieglāka un labāka par tempļu saimniecībās nodarbināto ļaužu dzīvi. Taču brīvie amatnieki un tirgotāji smagi izjuta “lielo ļaužu” kundzības aizjūgu.

Lagašas temļu augstākajiem priesteriem, dižciltīgajiem, bagātajiem zemes īpašniekiem un kopienu vecākajiem piederēja visa vara valstī. Viņu nebija daudz, taču “lielie ļaudis” bija bagāti, tiem piederēja labākie tīrumi, koši dārzi, lieli lopu bari, un ar savu varu viņi nekaunīgi apspieda “mazos ļaudis”, vergus un arī brīvos “mazos ļaudis”.

Viens no pirmajiem valdniekiem Lagašā (ap 2470.g.p.m.ē.) bija ENTEMENA, kurš rakstīja, ka dievs ir izvēlējies viņu no 3600 vīru vidus.