Miegs: bioloģiskais ritms un atpūtas nozīme

Miegs ir diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis. Miegs ir svarīgs visiem dzīves organismiem un nepieciešamība pēc tā ir nepārvarāma. Cilvēks miega laikā pavada gandrīz trešo daļu no savas dzīves.

Miega laikā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves, tiek ražoti hormoni – augšanas hormons, testosterons, prolaktīns, dažādas bioķīmiskas un bioloģiski aktīvas vielas, stabilizējas nervu un psihiskā darbība.

Lai gan organisms turpina funkcionēt, cilvēkam zūd kontakts ar ārējo pasauli. Encefalogrammas (EGG) pierakstā var redzēt, ka miega laikā samazinās visu centrālās nervu sistēmas daļu aktivitāte, īpaši garozas aktivitāte.

Dabiskā miega visraksturīgākā izpausme ir reflektoriskās darbības samazināšanās. Nosacījuma refleksi zūd pilnīgi, bet beznosacījuma refleksi ievērojami pavājinās. Miega laikā tiek analizēta tā informācija, kas tika uztverta nomodā. Nomodā uztvertā informācija analīzes laikā vaido negaidītas, nereālas kombinācijas, ko cilvēks redz sapņu veidā. Guļošs cilvēks nereaģē uz ārējām iedarbībām, ja tās nav pietiekami spēcīgas.

Miegā palēlinās un padziļinās elpošana, palēlinās sirsdarbība un samazinās arteriālais spiediens. Cilvēkam miega laikā pazeminās ķermeņa temperatūra, samazinās vielmaiņa un glikozes daudzums asinīs.

Miegs nav viendabīgs stāvoklis, jo miega laikā mainās galvas smadzeņu bioelektriskā aktivitāte. Izšķir divus miega tipus, kuri miega laikā vairākkārt var nomainīt viens otru.