Mihaēls Anželō (Mikalandželo): renesanses mākslinieciskais ģēnijs

Lai nu kā, Mikelandželo tomēr bija izcils tēlnieks un gleznotājs un viņa daiļrades galvenā tēma bija cilvēks, cilvēka figūra, tās plastiskā izteiksmība.

Pirmie paraugi jaunajam tēlniekam bija antīkās skulptūras Florences nekronēto valdnieku Mediči dzimtas īpašumā Mediči dārzos. Agrīnie darbi ciļņi "Kentauru cīņa" un "Madonna pie kāpnēm" (abi 1490 1492) liecina par antīkās mākslas ietekmi. Taču ļoti drīz Mikelandželo sāka iet pilnīgi patstāvīgus ceļus. Arvien vairāk iezīmējās traģiskie vaibsti viņa personībā. Viņš jutās nesaprasts, svešs Florences spožajai sabiedrībai.

Kad Lorenco Lieliskais nomira un Mediči dzimta tika padzīta no Florences, Mikelandželo devās uz Boloņu, bet pēc tam uz Romu. Sāka nākt pirmie pasūtījumi. Mākslas ietekmes spēka sapratēji laicīgie un garīgie Itālijas valdnieki sāka izmantot Mikelandželo talantu. Un visa viņa turpmākā dzīve nemitīgi saistās ar diviem Renesanses mākslas centriem Florenci un Romu.

Romā Mikelandželo izcirta marmorā divus darbus, kas viņu padarīja slavenu. Tie bija Bakha statuja (1496 1497) un skulpturāla grupa "Pietà" (1498 1500) mirušā Kristus apraudāšana (Sv. Pētera katedrālē).

Interesanti, ka Mikelandželo laikabiedri negribēja atzīt jauno tēlnieku par "Pietà" autoru, jo tā bija tik neticami meistarīgi veidota! Tad Mikelandželo vienīgo reizi savā daiļradē parakstīja darbu uz lentes, kas iet pāri Marijas pleciem, viņš iekala savu vārdu. Diemžēl mūsdienās šo slaveno skulpturālo darbu var aplūkot tikai no krietna atstatuma cauri neplīstoša stikla sienai un redzēt tikai no viena skatpunkta pretskatā. Kā raksta A. Belmane savā grāmatā "No Leonardo līdz Pikaso" "tas tāpēc, ka reiz kāds aktīvs cīnītājs pret kristietību bija iedomājies, ka pakalpos sabiedrībai, sapostīdams katoļu baznīcas svēto attēlus. Neizpratis mākslas darbā ietvertās vispārcilvēciskās estētiskās kvalitātes, viņš dusmu lēkmē bija atskaldījis Mikelandželo Kristum kājas. Lai šādi huligānisma akti neatkārtotos, «Pietà» ir ieslēgta stikla būrī."

1501. gadā Mikelandželo atgriezās Florencē, kur izmantojis kāda tēlnieka sabojāto marmora bluķi, izkala no tā savu slaveno Dāvida statuju (1501 1504), ko florencieši kā savas pilsētas simbolisku aizstāvi nolēma novietot uz laukuma Palazzo Vecchio priekšā.