Mīlestība cilvēka dzīvē: kas to padara īpašu

Bībelē ir teikts, ka nav svarīgs nekas materiālais, un laime ir mīlestībā pret vecākiem, draugiem, visiem, pat ienaidniekiem. Tiešām, ja mēs mīlētu visus tuviniekus un mūsu sirdīs nebūtu ne naida, ne skaudības, pasaule būtu ideāla un visi būtu laimīgi.

Katram cilvēkam izpratne par laimi ir atšķirīga. Manuprāt, laimīgs cilvēks ir tas , kurš ir apmierināts ar dzīvi. Dzīves apmierinājumu katram cilvēkam var sniegt dažādas lietas – taustāmas vai ēteriskas, bet svarīgi, lai cilvēks būtu laimīgs. Mūsdienas ļoti daudz populārās literatūras pievērš uzmanību tam, ka cilvēku veselības stāvoklis ir tieši atkarīgs no viņa garīgā stāvokļa. Daudzas fiziskās un garīgās slimības rodas no neapmierinātības ar dzīvi un sevi. Neapmierinājumā cilvēks izjūt lielu sasprindzinājumu, kuram sekas ir dažāda veida slimības. Tādēļ ļoti svarīgi ir apzināties tās lietas, kuras dara cilvēku apmierinātu un laimīgu, nevis pievērst uzmanību lietām, kuras rada negatīvu dzīves pārdzīvojumu. Par to ir tik daudz runāts, tik daudz domāts, spriests un diskutēts. Bet joprojām tas nav nekas konstants, pēc vienas definīcijas izprotams un uztverams. Šķiet, ka nezinu nevienu gadījumu, kad kāda domas vai uzskati par to, kas ir laime un vēl jo vairāk – kā to sasniegt, sakristu/būtu vienādi. Tieši tas mūs visus dara atšķirīgus – atšķirīgie uzskati, principi un nostāja. Taču noteikti ir kaut kādas vienojošas vērtības, kuras ir nozīmīgas atšķirīgām cilvēku grupām, kas dara cilvēkus laimīgus. Šīs atšķirīgās cilvēku grupas var veidoties pēc dažādiem principiem – vecuma, dzimuma, profesijas, nacionalitātes, reliģiskās piederības utt. Man būtiskāk liekas apskatīt, kādas atšķirības laimes izpratnē ir dažāda vecuma cilvēkiem.