Mīlestība! Visuvarenā kļūda vai cerības?

Jēdzienu “mīlestība” mums dažkārt rāda un cenšas mācīt, protams, neapzināti un apzināti vecāki, bērni, sievas vai vīri,karš,valdība,tirānija,fantāzija.

Vai ir vērts kaut mazliet mirt? Lielākoties cilvēki nespēj pretoties mīlas važām un instinktīvi sevi mērdē, līdz ir izsūkts viss dzīvības spēks, un tu mirsti vecs,bet labs cilvēks!

Mīlestība ,plānota viela,cilvēces uzturēšanai un naida pretspēks,bet mīlas vislielākais ienaidnieks ir vesela fronte.Mantkārība līdz robežai ar vienaldzību,ticības,reliģijas,naids!

Vislielākais ārprāts mīlestība,tas, kurš to pieredzējis, ir izdzīvojis kauju.Mīla iet kopā ar meliem,jo mīlot kādu ir greizsirdība,karuselis!Mīlu katru reizi mācās no jauna, tas ir tas spēks un vājums, jo naida fronte ir patstāvīga,tā gaida provokāciju,ko mīlētāji noteikti dos!

Pat dievi no mums gaida mīlestību; mīla ir mierīgas dzīves ienaidnieks un vairošanās draugs,dieva sods ir mīlestība un reizē dāvana,cēlākās jūtas....Mīlestībai cilvēks vispār ir vienalga! Tā kā zibens spēriens satriec,uzsplaiksnī un izplēn,tu paliec pie kraujas ,jo tikko biji gatavs lēkt no bezdibeņa, bet skaidrā saprāta dzirkstele ir izkliedējusi miglu, un cilvēks uzvar!

Nekāda mīlestība nevar nest karus un postu, tomer,šī varenā sajūta, kurai vajadzētu turēt grožus,zaudē! Tad jau nav visspēcīga un apdziedājumus pelnījusi,mēs mīlam divus,trīs,bet kāpēc ir arī vienaldzība pret citu likteņiem un kāpēc man ir vienaldzīgs cilvēku vai necilvēku liktenis,savas tautas pastāvēšanas un izaugsmes pēc?

Mīla nepilda pienākumus,varbūt šajā mūsdienu demoniskajā cilvēkā spēj iespraukties tikai daļa no mīlas spēka?

Un tomēr vēsture rāda nekādas jūtas nav spējīgas nogalēt naida fronti!Mīla padara mūs saudzīgākus uz laiku,jo, ja šī perioda nebūtu,mēs būtu slepkavu armāda,kā arābu bari,kam svēts ir tikai priekšstats un, mīlestību nebaudījuši, darot visu ,lai mīla nenokļūtu līdz tiem,moka sevi,bet nezina, ka mīla ir mokoša.