Mitiskais cilveks

Cilvēka ķermeņa mītiski simboliskās interpretācijas jēga saistīta ar nepieciešamību atrast cilvēka un pasaules samērojamību, noteikt cilvēka vietu pasaulē. Mūsdienu filozofisko un zinātnisko pētījumu centrā ir izvirzīts reālais, ķermeniskais cilvēks, kurš ietver sevī un izstaro no sevis visus dabas spēkus.

Ķermenis cilvēkam piešķir reālas būtnes statusu. Tikai kā indivīds, kas apveltīts ar ķermeņi cilvēks ir reāls, iesaistīts pasaules dabiskajā un noturīgajā kārtībā. Kā ķermenis – cilvēks pasaulē ieņem noteiktu vietu, un ietver sevī visas pasaules saites. Viņa garīgā dzīve vienotībā ar ķermeni veido realitāti, kuru sauc – cilvēks. Garam bez ķermeņa nebūtu “pasaulē esības efekta”.

Pateicoties ķermenim, mēs vispār esam, ķermenis ir identisks ar dzīvības faktu.

Ne tikai garīgā dzīve, bet arī ķermenis ir socializācijas (cilvēces pieredzes) rezultāts. Modificējies tas iegūst noteiktu sociālu lomu, veic noteiktas sabiedriskas funkcijas.

Mīts ir pirmā universālā pasauluztveres forma, kuru izstrādājusi sabiedrība savā vēsturiskās attīstības gaitā.Etniskā specifika nav izprotama, ja mēs nezinām tās iekšējo simbolisko dzīvi – garīgās dzīves pirmavotu.

Mīta izpratne dod mums iespēju pamatīgāk ielūkoties sevī, savas psihes dziļumos. Mīts ir arī šodienas dzīve, kuru nezinot nav iespējams orientēties tādās parādībās, kā kino, mode utt.

Mīts ir stāstījums, vēstījums par to, kā izcēlusies pasaule kopumā un cilvēka ķermeņa daļām.

Mītā atspoguļojas radušies cilvēki un kā viņi iemācījušies runāt, mēdīt, sēt un pļaut, ievērojot paražas. Šodienas cilvēks šādus aprakstus uztver kā pasaku. Tacu senais cilvēks pret tiem attiecās pavisam savādāk.

Mitoloģiskās pasaules aina ir vienota un vesela. Mīts visu vērš dzīvu, apveltī ar dvēseli, tā ietvaros viss ir iespējams. Fantāzijas, pārdzīvojuma tēli ir patiesā realitāte.

Pasauli aprakstot, vēstot par to, tā tiek arī izskaidrota. Mīts ir tāda domāšanas forma, ar kuras palīdzību var izprast visu, kas notiek. Tā senie grieķi bija pārliecināti, ka viņu dzimšanu un nāvi nosaka liktenis, visas nejaušības, apstākļu sakritības – laimīgās un nelaimīgās – arī liktenis, tāpat kā viss neizbēgamais; liktenis ir arī sods, atriebība par noziegumu. Un vispār pasaulē valda augstākā taisnība, likums kā liktenis, kas nosaka visa pastāvošā kārtību.

Senajā Indijā visa esošā ritējumu noteica karma – lēmējas, noteicējas, rīkotājas.

Mitoloģijā cilvēks vienmēr ir aprūpēts, viņš nav vientuļš un pamests.

Mīts ir kārtības iedibinātājs, drošības nesējs pasaulē, miera radītājs cilvēka dzīvē.

Mīts, kas vēstī par pasaules veselumu, cilvēka garīgās veselības pirmavotu. Mīts cilvēkam dod arī striktu orientāciju. Orientācija – tā ir kārtība.,dezorientācija – haoss, sajukums. Neorientēts cilvēks ir bīstams, viņam nekas nav svēts.

Mīts ir pasauluzskats un iekļauj sevī reliģiskos priekšmetus, rituālus, kosmoloģiju, ētiku, estētiku, maģiju.