Mitrie Ekvatoriālie meži

Mežos sastopama liela dzīvnieku sugu daudzveidība. Tur ir cilvēkveidīgie pērtiķi gorillas un šimpanzes, kā arī citu sugu pērtiķi babuīni, makaki, paviāni.

Mežos mīt mežacūkas, bifeļi, leopardi, gepardi, lauvas, ziloņi antilopes, zaķi, kā arī ap 750 putnu sugu. Upēs mājo nīlzirgi jeb behemoti, krokodili, bruņurupuči.

Šajos mežos mīt pigmeju tauta, lēš, ka pigmeju skaits ir apmēram 80 000.

Viņu dzīvesveids ir primitīvs, cieši saistīts ar norisēm dabā. Grieķu valodā vārds ‘pygmaios’ tulkojumā nozīmē ‘dūres lielumā’ Pigmeju augums ir 140 150 cm. Viņi dzīvo nelielos ciematos, būdiņās, kas celtas no klūgām un lapām. Iztiku tie gādā medījot un vācot ēdamus augus un dzīvniekus. Sievietes vāc vardes čūskas, gliemežus, kukaiņus, augļus, sēnes un medu. Vīrieši iet medībās. Pigmeji nekad neapmaldās. Mežs šiem cilvēkiem dod visu ēdienu, apģērbu un materiālus būdām.

Pēcpusdienā mežos veidojas lietus mākoņi, iztvaikojot un kondensējoties ūdenim, tāpēc pigmeji šajā laikā guļ savās būdās.

Ekvatoriālie meži mūsdienās ir apdraudēti, jo masveidīgi tiek izzāģēti vērtīgie koki.

Tropu mežus pirmās sāka iznīcināt bantu ciltis, kuras nodarbojās ar zemkopību un meklēja jaunas apmetņu vietas, nodedzinot mežus. Tā kā šajās augsnēs trūdvielas veidojas tikai no augsnēs trūdvielas veidojas tikai no augu atliekām, tad pēc mežu iznīcināšanas tās kļūst arvien neauglīgākas un cilvēki atkal meklē jaunas vietas.