MOBINGS un tā ietekme uz organizācijas darbību

Kas īsti ir mobings jeb sociālpsiholoģiskais terors darbavietā? Kā to atpazīt?

Uzņēmumā tas izpaužas kā darbinieku izteikumi, sūdzības, ka viņi nejūtas vairs labi šajā kolektīvā, nepatīk gaisotne, grib iet prom no darba. Tie ir signāli, ka tas, ko darbinieks pārcieš šajā uzņēmumā, iespējams, ir mobings. Tomēr katrs gadījums ir analizējams individuāli. Ne visās Eiropas valstīs ir savākti statistikas dati vai veikti nopietni mobinga pētījumi. Visbiežāk nākas sastapties ar Zviedrijā vai Vācijā veikto pētījumu datiem. Vācu pētnieki ir analizējuši un klasificējuši mobinga gadījumus. Izrādās, ka 40% gadījumu mobinga veicējs ir bijis vadītājs, 13% gadījumu tas ir vadītājs kopā ar kādu kolēģi. Tipiska mobinga veicēja tēls varētu izskatīties šādi: tas ir vadītājs, vīrietis, vecumā no 35 – 54 gadiem, ar ilgu darba stāžu kādā uzņēmumā.

Kāpēc pēdējā laikā tik bieži dzird runājam par mobingu?

Pētījumi, kas veikti Vācijā un Zviedrijā, dati rāda, ka aptuveni 3% darbinieku ir saskārušies ar mobingu savās darba vietās. Latvijā šādu datu nav. Tas ir ļoti mazs procents, esmu sakārusies ar pētījumu datiem, kur minēti daudz lielāki cipari. 1990. gadā Zviedrijā no 4, 4 miljoniem strādājošo iedzīvotāju 154 tūkstoši bija mobinga upuri. Kā atzīmējis zviedru pētnieks Heincs Leimans (Heincz Leymann), 15 % pašnāvību ir saistītas ar mobingu. ASV mobinga upuru skaits pārsniedz 4 miljonus, bet Lielbritānijā pētnieki ir pieļāvuši iespēju, ka mobinga upuri ir aptuveni 50% no visiem strādājošajiem. Heinca Leimana pētījumi liecina, ka mobings pārsvarā pastāv starp jauniem cilvēkiem, vecumā no 21 līdz 40 gadiem, savukārt Norvēģijā lielāks risks kļūt par mobinga upuriem ir vecākiem cilvēkiem. Pētījums, kas veikts Šveicē 1994. gadā, liecina, ka mobings ir vienlīdz iespējams visās darbinieku vecumu grupās.

Tas sasaucas ar jautājumu – kādas ir metodes, ko mobingotājs lieto sava izvēlētā upura vajāšanai?

Vai mobings vienmēr ir apzināts process gan no tā veicēja, gan upura puses?

No organizāciju viedokļa mobings skar gan valsts, gan pašvaldību un privātos uzņēmumus, kā arī dažāda sociālā līmeņa cilvēkus. Ir zināmas riska grupas, kuru pārstāvjiem ir 2 – 3 reizes lielāka iespējamība, ka viņi ir saskārušies vai saskarsies ar mobingu savās darbavietās. Tie ir skolotāji, pārdevēji un cilvēki, kas strādā tirdzniecībā..

Kāda tipa organizācijās parasti mobings notiek? Vai ir iespējams izdalīt arī konkrētu cilvēku tipu, kas parasti kļūst par mobinga upuriem?

Heincs Leimans, kas ir mobinga pētījumu aizsācējs, apgalvo, ka nav tāda īpaša cilvēku tipa, kam obligāti būtu jākļūst par mobinga upuriem. Tāpat psiholoģiskais terors var būt jebkura tipa organizācijās. Tomēr tas pats Leimans, balstoties uz pētījumiem, apgalvo, ka lielākas iespējas kļūt par mobinga upuriem ir cilvēkiem ar milzīgu atbildības sajūtu, ar augstu profesionalitāti, inteliģenci.