Kā vienu no mūsdienu pedagoģijas problēmām varētu minēt morāles trūkumu, gan no skolotāju, gan no skolnieku puses.
Mūsdienās skolās morāles principu trūkums ir ievērojams kā skolēniem, tā arī skolotājiem. Piemēram, ja skolotājs pret bērnu, kurš ir nācis no nabadzīgas ģimenes izturas nievājoši, slikti un turpretim pret bagātnieku bērniem labi, vai šeit ir ievērota pedagoģiskā morāle. Protams, ka nav. Un šādi gadījumi mūsdienās nav nekāds retums. Arī ņemot tādus piemērus, ka skolotājs apsaukā bērnu ar sliktiem vārdiem, vai aizskar viņu fiziski, kur šeit var runāt par morāli. Protams, ir arī tādi nereti gadījumi, kad skolēni pret skolotāju izturas necienīgi un nievājoši. Pārsvarā šāda veida attieksme pret skolotājiem attiecīgi nāk no bagāto cilvēku ģimenēm, kur bērni ir izlutināti un viņi uzskata, ka viņiem pieder pasaule. Tādēļ uzskatu, ka vajadzētu ieviest tādu morāles priekšmetu, kurā bērniem mācītu morāles pamatprincipus. Jo mūsdienu sabiedrībā bieži ir novērojama amorāla rīcība, gan no bērniem, gan no pieaugušajiem.
Izlasot pasaules ievērojamāko pedagogu atziņas ir novērojama tāda lieta, ka visu šo atziņu pamatā ir morāle. Morāle, kā cilvēka ļoti svarīga īpašība, kura katram pašam ir jāizkopj. Visu negāciju un pat vardarbību daļējs ierosinātājs ir morāles trūkums mūsdienu sabiedrībā. Ja cilvēki piekoptu tikumiskāku dzīvi un neuzvestos tik amorāli, tad dzīvē būtu mazāk sliktu un ļaunu lietu.
