Mūsdienu latviešu valodas terminoloģijas problēmas ekonomikā, politikā un tiesībās

Zinātniskās terminoloģijas attīstība ir cieši saistīta ar zinātnes attīstību, tāpēc terminu izstrāde ir aktuāla vienmēr, kamēr vien attīstās pati zinātne. Jebkurā nozarē, katrā speciālistu kolektīvā, kur ir vajadzība runāt un rakstīt par savas nozares jautājumiem kā savstarpējās saziņas un pieredzes apmaiņas līdzeklis ir nepieciešami termini.

Ar terminu lietošanu plašākajā nozīmē saprot visdažādāko gan zinātniskās, gan praktiskās darbības nozaru valodu. Par terminu uzskatāms ar noteiktu cilvēka speciālās darbības sfēru saistīta objekta nosaukums.

Šaurākajā nozīmē par termina lietošanas sfēru uzskatāma zinātnes leksikoloģija, arī atsevišķi vārdi, kam ir noteikta vieta kādas zinātnes nozares jēdzienu apzīmēšanā.

Terminoloģijas attīstība nav iepriekš paredzama, jo, no vienas puses, tajā ir izteikta tendence pēc vienotības, šabloniem un izveidotās terminoloģijas saglabāšanas, bet, no otras puses, tiek meklēti arvien precīzāki un izteiksmīgāki nosaukumi. Līdz ar zinātnes attīstību nemitīgi tiek mainīta, atjaunināta un uzlabota iepriekšējā terminoloģija, kas, no vienas puses, ir apzināts terminu veidošanas darbs, bet, no otras puses, stihisks un grūti regulējams process.

Terminoloģijas izstrādes procesu ietekmē nepārtrauktā dažādu faktoru un likumību līdzāspastāvēšana un pretdarbība.

Valsts valodas likums Saeimā tika pieņemts 1999. gada 9. decembrī, tas stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī.

Terminoloģijas komisijai pakļautas vairākas apakškomisijas, to skaitā Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija (apstiprināta 2001. gada 19. februārī), Juridiskās terminoloģijas apakškomisija (apstiprināta 2001. gada 26. martā) un Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisija (apstiprināta 2006. gada 17. oktobrī).

Pastiprināta vajadzība pēc Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisijas izveides radās pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kad terminologiem nācās vaidot un apstiprināt jaunus, līdz šim vēl nepazīstamus un apritē neiegājušus terminus.

Tulkošanas un terminoloģijas centrs (TTC) tika izveidots 1996. gadā. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā radās nepieciešamība ieviest juridiskās tulkošanas metodiku latviešu valodā.

Terminu tulkošanā ir iesaistīti daudzi speciālisti, kas ar savu darbu veicina profesionālās tulkošanas vides attīstību Latvijā.

2000. gadā tika izdota TTC izstrādātā “Eiropas Savienības tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmata”. Tā ir pirmā grāmata, kurā latviešu valodā ir sīki iztirzāti tiesību aktu tulkošanas principi.

2002. gadā Valsts valodas komisiju (VVK) nodibināja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga. VVK pamatuzdevums ir apzināt valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādāt ieteikumus tās pozīciju stiprināšanai. VVK regulāri organizē dažādus seminārus, kuros piedalās valodnieki, literāti, pedagogi, tulki un komunikācijas un informācijas tehnoloģiju pārstāvji. Lai gan semināros tiek apspriesti dažādi jautājumi un izmantotajiem materiāliem ir gan zinātniska, gan populārzinātniska, gan arī polemiska ievirze, tos vieno tēmas aktualitāte un skats uz latviešu valodas attīstības problēmām.

Katrā augsti attīstītā valodā terminoloģijas izstrādē dominējošais princips ir par terminu ieguves avotu izmantot savas valodas leksiku un vārdu darināšanas iespējas. Terminu aizgūšanas aktualitāti nosaka pašas terminoloģijas specifika, proti, daudzus jēdzienus nav iespējams izteikt, izmantojot tikai nacionālās valodas līdzekļus.