Mūsdienu pasaules saimniecības organizēšanas pamatprincipi

Pasaulē 20. gs. otro pusi raksturo ražošanas, pakalpojumu, finanšu kapitāla, tehnoloģiju internacionalizācija. Pieaug starptautisko ekonomisko organizāciju loma, notiek starptautiskās kredītu un finanšu sistēmas liberizācija. Šādi globāli pārvietojumi balstās uz jaunu infrastruktūru attīstību. Infrastruktūru veido iedzīvotājus apkalpojošo sfēru objekti.

Infrastruktūra ir teritorijas attīstības pamats. Uz to balstās tirdzniecība, ekonomika un iedzīvotāju sadzīve. Infrastruktūras uzlabošana tradicionāli ir tikusi uzskatīta par valsts darbības lauku.

Visas Austrumeiropas reģiona valstis pārdzīvo saimniecisko lejupslīdi – ražošanas apjoma samazināšanos, bijušo ekonomisko sakaru patrūkšanu, sociālo problēmu saasināšanos. Austrumeiropas reģionā ietilpstošās valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, taču to risinājumi atkarībā no katras valsts ekonomiskā potenciāla. Politiskās vadības, ģeopolitiskā stāvokļa utt.

Mūsu dienās Ukrainā ir rosīga saimniecība. Iekšzemes kopprodukts pārsniedz 42 mljrd. Dolāru, 1/3 no tā dod rūpniecība, vairāk nekā pusi – aprūpes sfēra un 1/6 – lauksaimniecība.

Ukrainas ārējo ekonomisko sakaru bilance ir diezgan sabalansēta. Lai gan eksports nedaudz pārsniedz importa vērtību, taču starpība nav liela. Ukraina eksportē metālus, velvējumus, rūpnieciskās iekārtas, pārtikas rūpniecības produkciju; importa lielāko daļu veido mašīnas, iekārtas, elektrotehniskie un elektroniskie izstrādājumi, vieglās rūpniecības ražojumi.

Ukrainas transporta sistēmu veido visu veidu transports. Ārējos sakaros nozīmīgs ir jūras un dzelzceļa, iekšējos – automobiļu, dzelzceļa un cauruļvadu transports. Savulaik caur Ukrainas Melnās jūras ostām tika veikta liela daļa PSRS ārējo sakaru operāciju, arī pašreiz tās izmanto gan Krievijas, gan citu NVS valstu sakaros.

Tradicionāli un spēcīgi attīstīta ir pārtikas rūpniecība. Tās galvenās nozares pārstrādā valstī izaudzēto augkopības produkciju. Ukraina ir pazīstama kā cukura, saulespuķu eļļas, dārzeņu konservu, sviesta ražotāja.

Krievijas saimniecības attīstībā nozīmīga ir rūpniecības loma. ¾ Krievijas rūpniecības potenciāla ir valsts rietumu daļā un tikai 28% austrumu rajonos. Liela daļa kopējās rūpniecības produkcijas ir militāri rūpnieciskā kompleksa produkcija. Rūpniecības nozaru struktūrā galvenā loma ir transporta mašīnbūvei, iekārtu un bruņojuma ražošanai. Krievijas saimniecības attīstību un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu bremzē nelielais ārvalstu investīciju apjoms. Mūsu dienās Krievijai ir pasaules nozīmes sasniegumi dažādās medicīnas jomās, it īpaši acu ķirurģijā, kā arī kosmonautikā.