Mūzikas pirmsākumi
Zināt, kā vislabāk saprasties ar latvieti? Sāciet dziedāt. Rečitējiet, ja esat apmaldījies pilsētas labirintā kā tūrists. Mēs, latvieši, atplauksim, sasauksim citus, un viss notiks! Mums ir bagāts tautasdziesmu, deju un mūzikas instrumentu krājums, ko iesākumā izmantojām rituālos, ar ko nodrošinājām auglību zemei un pašiem. Dziedāšanu kā mūzikas veidu mēs neuzskatām par izklaidi. Tā ir mūsu izdzīvošanas sastāvdaļa.
Līdz 18. gadsimta vidum saskarsme starp latviešu zemniekiem un vācu muižniekiem mūzikas jomā nemaz nevarēja pastāvēt – katram bija sava pasaule. Kopējais bija baznīcas dziesmas un jaunlaiku ziņģes, kas sāka ieviesties ar baznīcu un skolu. Dažādu mākslas veidu pārstāvju viesošanās Latvijā bija saistāma ar mecenātu un maksātspējīgu mūzikas patērētāju pieprasījumu. Pēc muzikālas izklaides bijām izslāpuši, tāpēc no Eiropas pie mums kopš Kurzemes hercogistes laikiem Jelgavā un vēlāk galvaspilsētā Rīgā viesojās lielākā daļa Eiropas slavenāko mūziķu. Vienkārši tas bija pa ceļam – tranzīts uz Pēterburgu.
Latviešu nacionālās profesionālās mūzikas pirmsākumi meklējami latviešu tautasdziesmu vākšanā, harmonizēšanā un apdarināšanā koriem, ko 1869. gadā aizsāka Vācijā izglītojies ilggadējais Vidzemes Skolotāju semināra vadītājs Jānis Cimze. Plašs darba lauks bija mūsu klasiskās mūzikas pamatlicējiem Jurjānu Andrejam un Jāzepam Vītolam, kuri izglītību bija ieguvuši Pēterburgas konservatorijā 19.
Latvijas nacionālās mūzikas attīstībā nozīmīgs pavērsiens bija Latvijas valsts nodibināšana.
Komponists Pēteris Vasks ir viens no pirmajiem jaunā viļņa komponistiem, kuriem raksturīga formu dažādība, skaņdarbos tiek izmantoti folkloras un tautas mūzikas elementi, mūzikā atklājot vispārcilvēcisku un mūžīgu vērtību episkumu, bet žurnāls Review ierindojis Vaska mūziku autordisku elitē.
