M Zīverts
Mārtiņš Zīverts dzimis rentnieka ģimenē Vilces pagasta Mežmuižā, bērnību pavadījis Ķurbju mājās, Baltajā krogā, pēc 1910. gada Vaitenēs. Senatnē Vilces pagasta teritorija piederēja pie Silenes novada. Vilce rakstos pirmo reizi minēta 1426. gadā, un tās nosaukums saistīts ar Vilces upi, kas no laukiem un mežiem novelk lieko ūdeni.
Bērnības atmiņas saistās ar dabu apkārtnes skaistajiem ūdeņiem un mežiem. Vilces pagasts atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, un tajā Lielupes baseina upes: Svēte ar Vilci ( ilgums Latvijā 16 km) un tās pietekām Kāņupi, Ķīvi, Rukūzi, Igati. Lielākās ūdens tilpnes ir Berķenes dzirnavezers ( pl. 9 ha) un Mūrmuižas dzirnavezers ( pl. 13,2 ha), Vilces ūdens krātuve Siļķu ezers ( pl. 12 ha). Savukārt, meži aizņaem vairāk kā 20 % no pagasta platības.
Mācījies dažus gadus Vilces pagasta Mežmuižas Berķenes 4 – gadīgā pamatskolā. Okupācijas gados tajā par skolotāju strādājis vācu feldfēbelis un mācījis “vairāk ar nūju nekā ar saprašanu”. Turpinājis mācības Jelgavas hercoga Pētera ģimnāzijā. Skolas laikā aizrāvies ar literatūru, īpaši K. Hamsunu, F. Dostojevski, F. Šilleru, V. Šekspīru, H. Ibsenu. Skolā bijusi ļoti spēcīga grieķu un latīņu programma. Īpaši Mārtiņu aizrāvis Cicerons, Horācija odas. Ģimnāzijas gadu atmiņas saistās arī ar pirmo braucienu uz Rīgu un Nacionālā teātra izrādes “Pāri mūsu spēkiem” apmeklējumu, pēc kuras M. Zīverts atzīst izrāde apdullinājusi, pat fiziski, un viņš sapratis, kas darāms nākamajā dzīves posmā, lai gan tas toreiz nešķitis vairs iespējams īpaši garš vājās veselības dēļ. Bērnībā pārslimota difterija, bet tuberkuloze tā arī “pavadījusi ‘rakstnieku ilgus gadus. 1924. gadā M. Zīverts ģimnāziju pabeidzis.
M. Zīverts ļoti vēlējies studēt Itālijā, pat iestājies Romas universitātē ( naudas studijām Rīgas universitātē nav bijis , bet Itālijā Musolīni, nākdams pie varas, ārzemniekiem nodrošinājis studijas bez maksas. Taču līdzekļi pietrūkst dzīvošanai, un naudas trūkuma dēļ mācības pārtraucis.
1925. gadā uzsācis mācības Latvijas Universitātē, paralēli studijām strādājis žurnālistikā – “Jaunajā Zemgalietī”, taču nenokārtota eksāmena dēļ tā arī diplomu neieguvis.
1925. gadā tika dibināta jauno mākslinieku apvienība “Zaļā vārna”. Radošās personības ( sākotnēji tikai gleznotājus, vēlāk arī literātus) kopā saistīja gan jaunības degsme, gan vēlēšanās aktīvi un radoši darboties. Apvienības rosīgākā darbība bija no 1926. līdz 1929. gadam. Darbojās divas sekcijas: Fridriha Gulbja vadītā literārā un Kārļa Baltgaiļa vadītā glezniecības sekcija. Literārās sekcijas biedru skaits sniedzās pāri 30, biedru sastāvs bija ļoti daudzpusīgs, viņu vidū Mārtiņš Zīverts, Leonīds Breikšs, Ēriks Ādamsons, Aleksandrs Čaks, Vilis Veldre u.c.
