Nacistiskais režīms Latvijā

Otrā pasaules kara gados nacistiskās Vācijas okupācijas režīms veica latviešu mobilizāciju un iesaistīšanu savos militārajos formējumos. 1943.gada 23.janvārī Vācijas fīrers Ādolfs Hitlers atļāva un vienlaikus pavēlēja SS reihsfīreram Heinriham Himleram izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. 24.janvārī H.Himlers pavēlēja apvienot četrus 2. SS brigādes sastāvā karojošos latviešu kārtības dienesta bataljonus un dot tiem apzīmējumu Latviešu SS brīvprātīgo leģions. Ā.Hitlera rakstiska pavēle par leģiona formēšanu tika izdota 10.februārī. Tāda ir leģiona izveides formālā puse.

Latvijas valstij un latviešu tautai naidīgi un nedraudzīgi spēki allaž ir centušies izmantot leģionu kā pierādījumu latviešu brīvprātīgai sadarbībai ar nacistiskās Vācijas okupācijas režīmu. To savulaik cītīgi darīja padomju propaganda, tagad līdzīgu ceļu iet arī Krievijas attiecīgās institūcijas. Tā pavisam nesen, 2004.gada 13.februārī, Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas informācijas un preses nodaļa sagatavoja un izplatīja memorandu "Par Latviešu SS leģiona līdzdalību kara noziegumos 1941.-1945. gadā un mēģinājumiem Latvijā revidēt Nirnbergas tribunāla spriedumu". Šajā dokumentā vērojama atgriešanās pie padomju laika vēstures koncepcijas. Memorandā Latviešu leģiona izveide pasniegta kā nacionālā šovinisma un kolaboracionisma izpausme. Tāpat kā savulaik padomju propaganda, arī mūsdienās sagatavotais memorands apvaino leģionu un tā karavīrus līdzdalībā kara noziegumos. Tas ir nepamatots un absurds apgalvojums.

Vēstures avoti apstiprina, ka leģions, kuru sāka formēt 1943. gada sākumā, nav bijis iesaistīts nedz ebreju masveida iznīcināšanā, nedz kara noziegumos pret cilvēci. Leģiona karavīri nepiedalījās represīvajās akcijās pret civiliedzīvotājiem, bet gan cīnījās austrumu frontē pret sarkanarmiju. Leģions cīnījās pret tās valsts armiju, kas 1940. gadā bija okupējusi Latviju. Latviešu karavīri karoja pret režīmu, kas 1940.-1941. gadā veica represijas pret civiliedzīvotājiem. Kā liecina vēsture, neviens latviešu leģionārs nevienā tiesā nav notiesāts par kara noziegumiem, kas būtu izdarīti leģiona darbības kontekstā. Kara beigās pēc vācu režīma rīkojuma leģionā tika ieskaitīti daudzi bijušie nacistu partijas un SS organizācijas drošības dienesta darbinieki, kuri bija veikuši kara noziegumus. Bet tas nekādā gadījumā nepadara visu leģionu par noziedzīgu vienību.

Nirnbergas kara tribunāla spriedumā, kas tika pasludināts 1946. gada 1. oktobrī, precīzi noteikts to personu loks, kas pieskaitāmas noziedzīgajai SS organizācijai. Latviešu leģiona karavīrus, kurus kara laikā piespiedu kārtā mobilizēja nacistiskās Vācijas okupācijas režīms, nepieskaitīja šai organizācijai. Rietumu sabiedroto atbildīgās institūcijas uzsvēra, ka Baltijas ieroču SS vienības (Latvijas un Igaunijas leģioni) to mērķu, ideoloģijas, darbības un sastāva...