Napoleona nākšana pie varas

Napoleons dzima 1769. gada 15. augustā Ajočo, bet mira izsūtījumā uz Sv. Helēnas salu 1821. gada 5. maijā. Viņš bija otrais dēls nabadzīga korsikāņu advokāta ģimenē. Tā kā gadu pirms Napoleons dzimšanas Francija Itālijai atņēma Korsiku, viņš varēja mācīties Francijas skolā. Zēnam bija izcilas atzīmes matemātikā un dabaszinātnēs viņu , par brīvu, uzņēma Parīzes karaskolā. Pēc gada viņš pieteicās Franču armijas artilērijas pulkā.

Tā kā Napoleons revolūcijas vasarā 1789. gadā bija Parīzē, divdesmitgadīgais jaunēklīs kļūva par revolūcijas piekritēju. Pirmos militāros panākumus viņš guva 1793. gadā, kad viņu uzaicināja palīdzēt atvairīt Angļu foti, kas uzbruka Francijai no jūras. Un tas viņam izdevās. Ta nu Napoleons kļuva par jaunāko revolūcijas ģenerāli un viņš pildīja dažādus direktorijas pienākumus. 1796. gadā viņš vadījā Francijas karaspēku pret Austriešiem Itālijā. Austriešiem nācās padoties, ka rezultātā viņi zaudēja daļu ziemeļitālijas. Napoleons piespieda viņus parakstīt miera līgumu ar Franciju. Francijā Napoleonu sagaidīja kā varoni, jo viņa uzvaras bija atnesušas viņiem mieru ar Austriju.

1798. gada maijā Napoleons sāka jaunu militāru ekspedīciju uz Anglijas ietekmē esošo Ēģipti. Viņa mērķis bija izskaust Anglijas ietekmi vidusjūrā. Pēc smagās cīņas eģiptieši padevās.

Pēc miera noslēgšnas ar Angliju, Austriju un Krieviju sabiedrības uzticība Napoleonas pieauga. Viņam izdevās noorganizēt plebiscītu, kur viņš tika pasludināst par Konsulu uz mūžu.