Narkomānija – iemesli, ilūzijas un patiesība



"Lai justos jautrāks, sabiedriskāks, laimīgāks, zinīgāks. Īstenībā es nezinu, kas es patiesībā tāds esmu, bet... Bet uz kādu laiku narkotikas padara dzīvi vieglāku."
"Tāpēc, ka to dara pārējie. Ja smēķē visi tavi draugi, patiešām ir grūti atturēties."
"Kad es tāpat jūtos labi, narkotikām nav pārāk lielas nozīmes. Taču tagad es bez tām nevaru iztikt, tāpēc man tās jālieto."
"Pazaudēju darbu un man nebija kur likt savu laiku. Garlaicība. Vispirms es pamēģināju kaņepes. Pēc tam kļuvu par "vienreiz nedēļā lietotāju", vienīgi... nekas tāds patiesībā nepastāv."
Psihoaktīvās vielas cilvēki ir pazinuši kopš antīkiem laikiem. Jau tad pastāvēja stingras un labi izstrādātas tradīcijas, kā vielas lietot medicīnā, reliģiskās un sadzīves ceremonijās. Bija dažādi modeļi: katrā reģionā un kultūra - savs. Piemēram, Dienvidamerikā, Andu kalnos, indiāņi gadsimtiem ilgi pazina kokas augu (no kura tagad iegūst kokaīnu) un vienmēr košļāja tā lapas reliģiskos svētkos, kā arī - lai nomāktu izsalkumu un atvairītu nogurumu. Vai arī - jau grieķi un romieši zināja par opija magonēm, kas aug Āzijā un tālajos Austrumos. Austrumindijā rastafariešu reliģijā hašišu jeb gandžu godā kā mistisku augu un bieži smēķē pie svētās Gangas upes, uzskatot, ka tam piemīt dziednieciskas īpašības... Taču pēdējā gadsimta laikā šī kārtība ir salauzta un to paveica noziedzīgās organizācijas peļņas nolūkā (nelegālā tirdzniecība ar narkotikām). Tā izveidojas neasimilēts un kulturāli deģenerēts lietošanas modelis.
Tomēr cilvēku lielākā daļa ar visām problēmām ir tikusi galā bez narkotiku palīdzības, tādēļ varbūt jautājums par narkotiku lietošanas cēloņiem būtu jāuzdod nedaudz citādi. Proti: kādēļ viņi tā varēja, bet neliela daļa to nespēja?
Uz šādu jautājumu atbildēt ir ļoti grūti. Ir deklarētas daudzas teorijas un nosaukti dažādi narkotiku lietošanas cēloņi. Tomēr parasti tie visi tiek saistīti ar kādu noteiktu lietotāju apakšgrupu un tās uzvedību. Pie vispāratzītiem veicinošiem faktoriem jāmin cena, pieejamība un juridiskais statuss. Zema narkotiku cena padara tās pieejamas plašam sabiedrības slānim, viegla pieejamība (plašs piedāvājums) vilina vājos un eksperimentētājus, bet zems sods rada visatļautību.
R. Īvs (R. Ives), angļu eksperts, runājot par to, kādēļ jaunieši uzsāk lietot narkotikas, piemin, viņaprāt, svarīgākos cēloņus:
(Tātad - atvērtas robežas, pasaules līmeņa tirdznieciskie sakari, jauni narkotiku veidi - LSD, ekstāze u.c.). Te jāuzsver pieejamības divi aspekti:
- psiholoģiskā jeb emocionālā pieejamība. Pēdējā raksturo attieksmi: vai to darīt ir O.K.
Pretēji valdošajam uzskatam, ka nauda narkotiku iegādei tiek iegūta kriminālā ceļā, pastāv arī tādi secinājumi, ka pati naudas esamība stimulē iegādāties narkotikas: nauda taču kaut kur jāizdod.
3. Agrs briedums savienībā ar garāku pārejas vecumu (ilgāki pusaudžu gadi). Tātad - arī problemātiskāks laiks.
4. Masu mediju loma, kuri bieži vien veicina pozitīvu imidžu par narkotikām.
Ieilgušie pusaudža gadi kopā ar turību (naudas esamību) bija bāze, lai izveidotos...