Latvijas Universitāte
Sociālo zinātņu fakultāte
Socioloģijas bakalaura studiju programma
Mikus
Referāts
“Narkotisms: izplatības raksturojums, cēloņi un novēršanas iespējas.”
Rīga 2004
Saturs
1. Ievads.......................................................................................................................3
2. Kas ir narkomānija?................................................................................................ 4
3. Narkotisma izrietošās sekas.....................................................................................6
4. Narkotisko vielu īss raksturojums........................................................................... 7
5. Narkotisko vielu lietotāju pazīmes........................................................................10
6. Narkotikas un AIDS.............................................................................................. 11
7. Rīgas Narkomānijas profilakses centrs................................................................. 12
8. Narkotisko vielu izplatības tendences Eiropā....................................................... 14
9. Narkoloģijas valsts aģentūras dati.........................................................................17
10.Statistika............................................................................................................18
11.Nobeigums........................................................................................................ 24
12.Izmantotā literatūra........................................................................................... 25
Ievads
Latvijā kā arī visā pasaulē ir vērojams sociālo deviāciju pastāvīgs
uzplaiksnījums. Deviācija ir novirze vai novirzījusies rīcība no sabiedrībā pieņemtiem
2
standartiem. Sabiedrībā var būt dažādas deviances formas. Visbiežāk sastopamās:
alkoholisms, noziedzība, narkomānija un prostitūcija. Sabiedrībā ar laiku parādās
jaunas deviances formas, kas rodas līdz ar jaunu tehnoloģiju parādīšanos un līdz ar
jaunienākumiem sabiedriskajā dzīvē, apritē, piemēram, aizraušanās ar datorspēlēm un
interneta nelabvēlīgā ietekme, kas ir kā atkarība. Varētu teikt, ka gandrīz visas
deviāciju formas rada indivīdiem atkarību un viens no lielākajiem atkarības radītājiem
ir narkotikas. Narkotisma izplatība Latvijā ir ļoti liela, tāpēc ir vērts to apskatīt un
uzzināt, kāpēc cilvēki lieto narkotikas, kādi ir iemesli un kādas ir narkotisma
novēršanas iespējas. Ne mazāk svarīgi ir uzzināt to, kāda veida narkotikas ir
sastopamas un kāda ir to iedarbība. Vēl svarīgi ir uzzināt narkotisma izplatības
raksturojumu, kur tas ir izplatījies vairāk un kur mazāk.
Kas ir narkomānija?
Narkomānija- nepārvarama, asi izteikta, slimīga atkarība no narkotiskajām
vielām. Tulkojot no grieķu valodas- NARKOO- sastingums, nejūtīgums,
3
pārakmeņošanās un MANIA- ārprāts, kaisle. Jebkura narkotisko vielu grupa var
izraisīt narkomāniju. Ir ļoti daudz narkotisko līdzekļu veidi, tie var būt augu valsts vai
sintētisku vielu( mākslīgas) izcelsmes. Saskaņā ar oficiālo sarakstu ir 60 īpaši bīstamu
narkotiku. Narkomānijai ir raksturīgs narkomāniskais sindroms, kas sastāv no
atkarības sindroma un izmainītas reaktivitātes pret narkotisko vielu. Bez
narkomāniskā sindroma narkomānijai ir 3 nozīmīgas pazīmes:
1. tieksmes rašanās pēc narkotiskās vielas un psihiskā atkarība no tās, jo
iedarbības rezultātā cilvēks jūt eiforiju:
2. pakāpeniska tolerances attīstība, jo labsajūtas iegūšanai nepieciešamas
arvien lielākas devas;
3. narkotiskās vielas iedarbībai beidzoties, rodas grūti paciešami psihiski
un fiziski traucējumi- abstinence, kuru dēļ nav iespējams atteikties no
narkotiskās vielas tālākas lietošanas.
Patīkamās eiforijas izjūtas narkotisko vielu reibuma laikā izraisa tieksmi tās izjust vēl
un vēl. Šī tieksme pakāpeniski nomāc visas pārējās vēlmes un intereses, kļūstot par
galveno cilvēka dzīvē- izveidojas atkarība. Svarīgi, ka arī pēc atteikšanās no
narkotikām, šī tieksme saglabājas. Narkotiskās vielas labsajūtu sniedz tikai sākumā.
Tas ir tā saucamais narkomānijas” medus mēnesis”. Pēc tam narkomāni narkotikas
spiesti lietot, lai izvairītos no abstinences parādībām. Cilvēkam ir izstrādājusies
atkarība, ja viņš ir kļuvis atkarīgs no narkotikām vai sajūtām un pārdzīvojumiem, ko
sniedz to lietošana. Lai pārvarētu atkarību, vajadzīga ļoti liela drosme. Atkarība var
būt gan fiziska, gan psiholoģiska. Pat tad, kad fizikālie atradināšanās simptomi ir
beigušies, kas parasti notiek dažu dienu laikā, tieksme pēc narkotikas saglabājas, un tā
var būt ļoti spēcīgs pamudinājums atsākt lietošanu. Atkarība iestājas, kad narkotiku
lietošana vairs nav iespējams kontrolēt, kad cilvēks to vairs nespēj pārtraukt un
nezina, vai pārtrauktu, pat ja spētu. Narkotika iegūst varu pār cilvēku, visu savu laiku,
enerģiju un naudu viņš ziedo, lai iegūtu nākamo devu. Tieksme lietot narkotiku kļūst
nepārvarama, tā ir daudz spēcīgāka par parasto gribasspēku. Viss zaudē nozīmi,
izņemot vajadzību apmierināt savu tieksmi. Lielākā daļa narkotiku lietotāju tās
izmanto, lai radītu labu pašsajūtu, patīkamu reibumu vai pacilātību. Ja sagādātās
sajūtas viņiem patīk, ļoti iespējams, ka šie cilvēki mēģinājumu atkārtos. Ja viņi tās
lieto, lai uz kādu brīdi aizbēgtu no savām problēmām, tad, apstākļiem neuzlabojoties
vai problēmām neatrisinoties, viņi var atkārtoti ķerties pie narkotikām. Lai arī
narkotikas neatrisina problēmas, tomēr uz kādu laiku tās kļūst šķietami mazāk
4
nomācošas. Narkotiku iedarbībai beidzoties drūmo situāciju var atvieglot vienīgi
nākamā deva un nākamais pacēlums. Atkarība no narkotikām nerodas vienas dienas
laikā. Taču tas neprasa arī ilgu laiku. Ir aprēķināts, ka, regulāri katru dienu lietojot,
piemēram, heroīna devu, atkarība izveidojas apmēram divu nedēļu laikā. Ja šajā laikā
to pārtrauc lietot, iespējams, ka lietotājs izjutīs vieglus abstinences simptomus,
līdzīgus tiem, kādi novērojami saaukstēšanās gadījumā. Jo ilgāk lieto narkotiku un jo
lielākas ir devas, jo izteiktāki ir abstinences simptomi. Var paiet gadi, lai atradinātos
no atkarības, ja tas vispār izdodas.
Kas gan ir tas, kas pamudina cilvēku pirmo reizi pamēģināt narkotikas un no
kurām pēc tam arī rodas atkarība. Pārsvarā tas notiek “kompānijas pēc” (dzīvē viss ir
jāpamēģina), bet ir arī tādi, kuri to dara žurnāla vai grāmatas iespaidā. Cilvēki bieži
neaptver kādu ļaunumu sevī nes narkotikas un cik bīstama ir tieši pirmā deva. Ir labi,
ja tā izraisa nepatiku, bet bieži vien cilvēkam rodas jaunas izjūtas, gluži kā alkohola
reibums. Parasti pēc pirmās reizes ir pārliecība, ka tā bija pirmā un pēdējā reize, bet
dažas narkotikas izraisa fizisku un garīgu atkarību jau pēc pirmās devas, piemēram,
heroīns, un pēc tam rodas ar katru reizi aizvien lielāka nepieciešamība pēc narkotiku
devas.
Narkomānijas izplatība ir arī bērnu un pusaudžu vidū. Šajā kontingentā
izplatīta ir arī toksikomānija, jo šīs vielas ir vieglāk pieejamas. Riska faktori, kas
veicina bērnu narkomāniju un toksikomāniju ir: vecāku alkoholisms vai narkomānija,
ģimenes ar antisociālu uzvedību, vardarbība pret bērniem vai nevērīga izturēšanās pret
tiem, sliktas attiecības starp vecākiem, nepietiekama uzraudzība skolā, pašcieņas
trūkums, psihopatoloģija, galvenokārt depresija, vielu ļaunprātīgi lieto māsa, brālis vai
draugs, interešu trūkums un agrīna alkohola lietošana.
Narkotisma izrietošās sekas
5
Daudziem cilvēkiem, kas ir izmēģinājuši narkotikas, nekas ļauns nav noticis.
Šie cilvēki var uzskatīt, ka viņiem ir paveicies, bet patiesās nelaimes, ko izraisa
narkotiskā vielas ir daudz briesmīgākas:
1. atkarība. Ja regulāri lieto narkotikas un regulāri palielina devu, tad indivīds
nonāk atkarībā no konkrētās narkotiskās vielas un narkotikas kļūst par galveno
viņā dzīvē, kas paņem visu viņa laiku, enerģiju kā arī naudu.
2. pārdozēšana. Negribot vai kļūdoties var viegli paņemt lielāku devu nekā
domāts, kas var izraisīt smagu organisma intoksikāciju vai pat nāvi.
3. narkotiku sajaukšana. Vienlaikus lietojot vairākas narkotikas var rasties
neaprēķināms efekts. Pastāv divkāršas atkarības risks un cilvēks riskē ar visām
tām sekām un blakusparādībām, kas draud lietojot vienu narkotiku. Nekādā
gadījumā narkotikas nevajag lietot ar alkoholu, jo tam var sekot letāls
iznākums.
4. neprognozējama reakcija. Nav iespējams pateikt, kā dažādas narkotikas
iedarbosies uz dažādiem cilvēkiem. Iedarbība lielā mērā ir atkarīga no tā,
kādas cilvēka organisma īpatnības, kāds ir viņa noskaņojums, kur viņš tobrīd
atrodas, cik liela ir deva, cik tā ir tīra un kāds ir lietošanas paņēmiens.
5. inficēšanās ar HIV vai C vīrusu. Abas šīs slimības ir neārstējamas.
6. likuma pārkāpums. Pērkot, pārdodot vai lietojot neatļautās vietās narkotikās
vielas, tiek pārkāpts likums, ko soda pēc kriminālkodeksa noteikumiem.
Narkotiku lietošana ir dārgs prieks, kas cilvēkus bieži vedina uz zādzībām un
laupīšanu.
Narkotisko vielu īss raksturojums
6
Opiāti. Tās ir narkotikas, kam raksturīga sedatīva bremzējoša iedarbība. Pie
šīs grupas pieder dabiskās un sintētiskās vielas, kas satur morfijam līdzīgus
savienojumus. Tās galvenokārt ievada injicējot vēnā, pēdējā laikā bieži heroīna
lietošana tiek uzsākta ostīšanas veidā. Visas dabiskās opiātu grupas vielas iegūst no
magonēm. Visbiežāk opiāti sastopami šādos veidos:
1. magoņu salmi;
2. acetilētais opijs-, kas iegūts vairāku ķīmisku reakciju rezultātā;
3. jēlopijs- īpaši apstrādāta magoņu stublāju sula;
4. metadons- sintētiskais opiāts, balta pulverīša vai gatava šķīduma veidā;
5. heroīns- balts vai brūns pulveris.
Opiāti izraisa eiforisku stāvokli, miermīlību. Pēc pirmās lietošanas reizes
reakcija var būt visdažādākā- no spēcīgas vēlmes lietot vēlreiz līdz pat galēji
nepatīkamām sajūtām un saindēšanās pazīmēm. Noved pie ātras, spēcīgas psihiskās
un fiziskā atkarības. Narkotiku iedarbība turpinās 6 līdz 12 stundas. Sistemātiskas
lietošanas pazīmes; biežas un straujas garastāvokļa un aktivitātes maiņas neatkarīgi no
situācijas, traucēts miega un nomoda režīms, nedabiski šauras zīlītes, neizskaidrojams
biežs nespēks, periodiski mainās reibuma stāvoklis ar abstinenci.
Marihuāna un hašišs. Marihuāna- gaišas, zaļi brūnas, sasmalcinātas lapas un
ziedoša kaņepes augšdaļa. Šo narkotiku smēķē, sajaucot ar tabaku. Hašišs- sveķu,
ziedputekšņu un sasmalcinātās auga augšējās daļas maisījums- tumši brūna, blīva
plastilīnam līdzīga substance. Hašišu smēķē sajaucot tabaku, pīpēs.
Lietojot kaņepju preperātus, visi negūst vienādas sajūtas. Līdztekus patīkamām
sajūtām var rasties arī izteikti negatīvas izjūtas. Viss atkarīgs no garastāvokļa,
organisma individuālajām īpatnībām. Raksturīga ir spēcīga bada un slāpju sajūta,
apsarkušas acis. Nelielas devas ieņemšana izraisa divējādas organisma reakcijas: gan
relaksāciju, gan stimulāciju. Ja ieņemta liela deva, tad var būt neskaidra runa, skaļi
smiekli, iespējama agresivitāte, nemotivēta rīcība. Uzvešanās var kļūt neadekvāta,
dažkārt var sākties halucinācijas.
Amfetamīni. Tās ir narkotikas ar psihostimulējošu- uzbudinošu iedarbību.
Visbiežāk amfetamīnus izmanto šādos veidos:
1. efedrons- lietošanai sagatavots šķidrums, kas smaržo pēc vijolītēm;
2. pervetins- lietošanai sagatavots šķidrums, kas smaržo pēc āboliem;
3. efedrīns- balti kristāli, ko iegūst no efedras auga. To lieto ārstniecībā, kā
arī, lai iegūtu efedronu un pervetinu;
7
4. speed- lietošanai gatavi dzeltenīgi kristāli, ko ieelpo vai šņauc.
Amfetamīni izraisa eiforisku sajūtu, paaugstinātu uzbudinājumu. Tā lietošanas
sekas: nepārtraukta amfetamīnu lietošana var provacēt latentas psihiskas saslimšanas,
sirds asinsvadu sistēmas un visu iekšējo orgānu bojājumus, aknu bojājumi narkotiku
sliktās kvalitātes dēļ, stipri pazemināta imunitāte, rodas psihiska un fiziska atkarība.
Ekstazi (ekstasy, ekstāze). Tā ir nelegāla sintētiska narkotiska viela. Tās ir
baltas, brūnas, rozā vai dzeltenas tabletes, vai daudzkrāsainas kapsulas. Bieži vien
tabletes ir ar zīmējumiem. Tās visbiežāk izplata naktsklubos, diskotēkās, plaši
izplatīta ar viltotu tablešu pārdošanu. Vielas narkotiskā iedarbība ilgst 3 līdz 6
stundas, palielinās izturība, jūtams fiziskā spēka pieplūdums, paātrinās visas
organisma reakcijas, sajūtas kļūst spilgtākas. Šīs narkotikas iespaidā tās lietotājs var
izturēt ārkārtējas fiziskas un emocionālas slodzes, negulēt un nejusties noguris. Kad
narkotikas iedarbība beigusies, iestājas apātisks stāvoklis, cilvēks kļūst depresīvs,
noguris un miegains. Lietošanas sekas: ātri rodas psihiskā atkarība- bez vielas cilvēks
vairs nav spējīgs produktīvi strādāt, lietošana noved pie fiziska un garīga izsīkuma,
garīga iztukšošanās izraisa depresijas un pašnāvības, pasliktinās organisma spēja
pretoties slimībām, īpaši sievietēm veicina urīnceļu un dzimumorgānu slimības,
negatīvi ietekmē aknu darbību kā arī var kļūt par pēkšņas nāves cēloni, izraisot sirds
mazspēju, asinsizplūdumus smadzenēs, plaušu darbības traucējumus un organisma
atūdeņošanos.
Halucinogēni. Tā ir vielu grupa, kuru lietošanas rezultātā rodas simptomi, kas
līdzīgi psihozei, piemēram, halucinācijas, orientācijas zudums un citas izmaiņas
domāšanā un uztverē. Pie halucinogēniem attiecas arī LSD( Līzergīnskābes
detilamīds) un psiloscibīns un psilocīns. Halucinogēnu reibuma pazīmes: paātrināts
pulss, paaugstināts asinsspiediens, paplašinātas acu zīlītes, roku trīce, sausums,
reibums saistīts ar izmaiņām laika, telpas, attāluma sajūtas un sava ķermeņa uztverē,
rodas nereālas ilūzijas un halucinācijas. LSD lietošanas sekas: var provocēt latentas
psihiskas saslimšanas, izsaucot mānijas, paranoju, šizofrēnijai līdzīgus stāvokļus, LSD
var izsaukt izteiktus trauksmes stāvokļus, panikas lēkmes, arī agresiju, tās var būt ne
tikai narkotiku lietošanas laikā, bet arī parādīties vēlāk pēc lietošanas, LSD lietošanas
iespaidā mainās lietotāju personība, tiek vājinātas spriešanas spējas kā arī LSD
iespaidā nedrīkst vadīt transporta līdzekļus un darbotie ar citiem mehānismiem.
Inhalanti. Šajā grupā ietilpst narkotiskas iedarbības gaistošas vielas. Tās ir
sadzīves ķīmijas vielu sastāvā: krāsvielās, līmēs, lakās. Pašas par sevi inhalanti nav
8
narkotikas. Reibuma sajūta rodas, ja šīs vielas organismā nokļūst lielākā daudzumā un
tiek speciāli lietotas apreibinošā nolūkā. Lietošanas sekas: izraisa toksisku nieru, aknu
bojājumu, veicina pneimoniju, bronhīta rašanos, veidojas neatgriezeniski galvas
smadzeņu bojājumi- pavājinās atmiņas, interešu zudums, uztveres spēju
pazemināšanās, pat plānprātība.
Kokaīns(kreks). Kokaīns ir narkotiska viela, ko iegūst no kokas krūma lapām.
Kokaīna hidrohlorīds ir balts pulveris, kuru var iešņaukt, injicēt un smēķēt. Kokaīna
lietošana mazās devās izsauc īslaicīgu reibumu, ko pavada mundrums, paaugstinātas
uztveres spējas, labsajūta. Lielākas lietošanas devas var novest pie nekontrolējamas un
agresīvas rīcības, it sevišķi kopā ar alkoholu. Fiziskie simptomi uzrāda paātrinātu
sirdsdarbību, elpošanu, ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, svīšanu, bālumu,
mazinās nepieciešamība pēc miega un ēdiena. Kokaīns organismā ļoti ātri noārdās,
tāpēc tā bieža lietošana nelielās devās var dienas laikā radīt pārdozēšanas iespējas.
Lietošanas sekas; apetītes un svara zudums, bezmiegs, depresīvs stāvoklis,
aizdomīgums, psihomotors uzbudinājums, halucinācijas un psihozes, tiem, kas injicē
kokaīnu, pastā risks saslimt ar hepatītu un AIDS, bojāt vēnas, radīt trombozes un
abscesus, pārdozēšanas rezultātā rodas krampji, elpošanas traucējumi, ļoti augsta
temperatūra, veidojas izteikta psihiska atkarība.
Barbiturāti un trankvilizatori (miega un nomierinoši līdzekļi). Ļaunprātīgi
bieži tiek lietoti dažādi nomierinoši un miegu izsaucoši medicīniskie preperāti. Šo
vielu reibuma simptomātika ir līdzīga alkohola reibumam- eiforija, miegainība,
emocionāla nestabilitāte, uzmācība, lēna domāšana, neskaidra valoda un kustību
traucējumi, dažreiz arī apdullums. Miega un nomierinošu līdzekļu lietošanas sekas:
ātri iestājas psihiska un fiziska atkarība, abstinences(paģiru) sindroms pēc lietošanas ir
diezgan smags- tas izpaužas kā nemiers, depresija, bezmiegs, pat suicīdas tendences,
lauzošas sāpes lielajās locītavās, bieži uz ādas rodas dažādi strutaini izsitumi, var
rasties distrofiskas izmaiņas aknās, sirds miokardā.
Narkotisko vielu lietotāju pazīmes
9
Sistemātiskiem narkotisko vielu lietotājiem ir vairākas kopīgas pazīmes, kas
ļauj viegli tos atpazīt. Galvenokārt tās ir izmaiņas ārējā izskatā. Novēro sejas krāsas,
ādas un zemādas izmaiņas- parasti narkomāniem ir pelēcīgi dzeltena ādas nokrāsa.
Āda izskatās kā netīra, bieži vien tā ir izteikti sausa. Viņi ir izdiluši, vājas miesas
būves. Bieži ir vērojamas tūskas zem acīm vai pa visu ķermeni. Vairums narkomānu
ir nevīžīgi pret savu ārējo izskatu. Svarīga iezīme ir acs zīlīšu izmaiņas. Atkarībā no
lietotās vielas tās ir izteikti paplašinātas(stimulātori) vai sašaurinātas(opiāti).
Raksturīgākā iezīme, ka acu zīlītes nereaģē uz gaismu. Lietojot halucinogēnās vielas
bieži novēro acu baltumu apsārtumu. Būtiskas izmaiņas vērojamas zemādas vēnās, ja
narkotikas tiek lietotas intravenozi. Parasti injekcijas tiek izdarītas augšdelmu,
apakšdelmu, elkoņu, locītavu, plaukstu un pēdu virspusējās vēnās. Tur redzamas
dūrienu pēdas. Ar laiku adatas dūrienu dēļ audi sarētojas, vēnas kļūst cietas un
atgādina auklas. Nereti ir redzamas vēnu griezuma pēdas, kas liecina par pašnāvības
mēģinājumiem. Narkotisko vielu lietotājiem rodas arī uzvedības izmaiņas. Lielai daļai
narkomānu zūd interese par darbu, mācībām un apkārt notiekošo. Viņi kļūst noslēgti
un noslēpumaini. Parasti mainās draugu un paziņu loks, kas galvenokārt sastāv no
citiem narkomāniem vai narkotiku izplatītājiem. Narkomāni parasti savas gaitas slēpj
un kļūst melīgi. Viņiem ir vērojams spēka zudums, koncentrēšanās un darbaspējas
samazināšanās, kā arī krasas garastāvokļa maiņas un izolēšanās slēgtās telpās.
Narkotikas un AIDS
10
Lietojot narkotikas indivīds saskaras ar daudzām problēmām, kuras
galvenokārt ir saistītas ar viņu pašu. Viņš nespēj valdīt vairs pār savu dzīvi, rada postu
arī apkārtējiem cilvēkiem, iesaistās noziedzīgās darbībās un viens no lielākajiem
riskiem ir sabojāt savu veselību. Visvairāk nepatikšanu ir tiem, kas narkotikas lieto
regulāri. Viena no satraucošākajām problēmām ir iespēja inficēties ar AIDS vīrusu,
lietojot netīras šļirces. Ar AIDS iespējams inficēties lietojot kopējas šļirces. Daudzi
narkotiku lietotāji ar stāžu par visefektīvāko uzskata amfetamīna un heroīna
injicēšanu vēnā. Sarežģījumi parasti nemēdz būt, ja adatas ir tīras un sterilizētas.
Problēmas sākas, ja tās ir netīras vai inficētas. AIDS (akūto imūndeficīta sindromu)
izraisa HIV vīruss( cilvēka imūndeficīta vīruss). Vīruss skar organisma dabiskās
aizsardzības sistēmu jeb imūnsistēmu, kas parasti cilvēku automātiski pasargā no
dažādām kaitēm un slimībām. Ja tā ir bojāta, cilvēkam vairs nepiemīt tādas pretošanās
spējas kā iepriekš. Cilvēki ar HIV vīrusu daudzus gadus var būt pilnīgi veseli, pirms
attīstās AIDS un ar to saistītās slimības. Ja cilvēks ir inficējies ar HIV, viņš ir
inficējies uz visiem laikiem un var nodot vīrusu citiem cilvēkiem. HIV vīruss var
izplatīties no indivīda uz indivīdu ar inficētajām asinīm, tāpēc arī lietot kopējas adatas
ir bīstami. Labākais veids, kā narkomānam sevi pasargāt, ir lietot pašam savu adatu un
šļirci. AIDS parasti izplatās arī ar ķermeņa šķidrumiem dzimumakta laikā. Ja cilvēks
ir apreibinājies, viņš viegli var aizmirst par to, ka jālieto prezervatīvus un tā apdraudēt
citu cilvēku veselību un dzīvību. Lai gan HIV pārnēsātāji izskatās pilnīgi veseli, vīruss
viņu organismā turpina vairoties, uzbrūkot viņu imūnsistēmai un graujot to. Beigās
imunitātes spējas ir tik zemas, ka viņu veselību nopietni apdraud tādas slimības kā
plaušu karsonis, vēzis un nieru mazspēja. Vīrusu var nodot arī inficēta māte zīdainim.
Tas notiek kamēr mazulis ir viņas ķermenī. Lai uzzinātu vai cilvēks ir inficējies ar
HIV, viņš var veikt testu. Nākamais tests ir jāveic pēc trim mēnešiem, jo tas ir laika
periods, kurā parādās antivielas, ko rada organisms, lai cīnītos ar vīrusu. Pozitīvs tests
norāda uz antivielu klātesamību un no tā arī nosaukums ”HIV pozitīvs”. Testus
vislabāk veikt venērisko slimību klīnikā.
Rīgas Narkomānijas profilakses centrs
11
Rīgas dome senāk nolēma izveidot īpašu komisiju, kas koordinētu to visu
institūciju darbību, kas ir iesaistītas narkomānijas profilaksē, ārstēšanā un saslimušo
rehabilitācijā. Taču, kad potenciālais komisijas priekšsēdētājs iepazinās ar viesiem
dokumentiem, kurus bija sagatavojuši speciālisti, viņš izteicās, ka komisijai šis darbs
ir par smagu un ka pie Rīgas domes ir jāveido patstāvīga struktūra, kas strādātu ar
ilglaicīgu programmu. Tā ar Rīgas domes lēmumu izveidoja Narkomānijas profilakses
centru un apstiprināja koordinācijas padomi, kurā ir pieci Rīgas domes deputāti, arī
Labklājības departamenta direktors, Skolu valdes priekšsēdētājs, Iekšlietu ministrijas
Narkotiku kontroles biroja priekšnieks, Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks, Rīgas
pašvaldības policijas priekšnieks, AIDS profilakses centra direktors, narkoloģijas
centra direktore un Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors. Padome koordinē un
kontrolē Rīgas domnieku apstiprinātās programmas īstenošanas gaitu, lai pašvaldības
ar savām iniciatīvām iekļautos tās īstenošanā, lai būtu saskaņota narkotiku
apkarošanas pasākumu organizēšana. Rīgas Narkomānijas profilakses centra pirmais
solis bija zinātnisks pētījums, kuru veica Latvijas universitātes Socioloģijas un
filozofijas institūts. Narkomānijas profilakses centram daudz ir palīdzējusi Rīgas
slimokase, kas daļu no savas gada peļņas pārskaitīja rīkotajai narkotiku apkarošanas
kampaņai. Rīgas Narkomānijas profilakses centram ir sava mājas lapa internetā, kura
ir veidota pēc ANO Ģenerālās asamblejas sesijas 1998. gada jūnijā apstiprinātās
narkotiku pieprasījuma samazināšanas deklarācijas priekšlikuma, ka visām valstīm ir
jāveido savas mājas lapas, lai visi iedzīvotāji, it īpaši jaunieši, varētu uzzināt pilnīgi
visu par narkotiskajām vielām, to iedarbību un sekām. Lai nebūtu tā, ka jaunieši iegūst
tikai nezināmu autoru izplatītu visai skaistu informāciju par narkotikām un to
nekaitīgo iedarbību. Tiek veikts liels darbs, lai turpmāk pašvaldības būtu atbildīgas
par profilaksi un par sociālo palīdzību, par medicīniskās palīdzības pieejamību.
Narkomānijas profilakses centrs nenodarbojas ar medicīnisko palīdzības sniegšanu,
tāpēc, lai atklātu narkotiku lietotājus jau laikus un motivētu viņus terapijai, ir izveidoti
īpaši sociālo darbinieku profesija- “ielu darbinieki”. Tie ir sagatavoti sociālie
darbinieki par atkarības problēmām. Viņi ir apmācīti saskarsmei ar narkotiku
lietotājiem un ir saņēmuši sertifikātus. Šie speciālisti strādā pilsētas sociālajā dienestā
un tādi ir katrā Rīgas rajonā. Nākotnē iespējams būs sociālo darbinieku sadarbība ar
municipālo un pašvaldības policiju sabiedriskās kārtības uzturēšanas jautājumossevišķi
diskotēkās un izklaides vietās. Sociālie darbinieki būs tā sagatavoti, lai spētu
atklāt narkotiku lietotājus un strādātu ar viņiem. Šis darbs ir bīstams, sevišķi narkotiku
12
izplatīšanas vietās. Rīgas Narkomānijas profilakses centra mērķis ir izdarīt visu
iespējamo, lai cilvēki neuzdrīkstētos sākt lietot narkotikas, lai viņiem būtu spēks
atteikties no piedāvājuma. Tāpēc tiek apmācīti pusaudžu līderi, vadoties pēc principa,
ka pusaudži un jaunieši ir jāsagatavo sevis aizsardzībai. Jauniešu līderiem ir liela
autoritāte, pārējie uz viņiem ļoti paļaujas. Bieži vien pusaudži saviem līderiem tic
vairāk nekā saviem vecākiem vai skolotājiem. Tāpat arī Narkomānijas profilakses
centrs veido mācību līdzekļus, lai tie būtu pieejami visām skolām, turpina sagatavot
sociālo jeb ielu darbiniekus. Ir panākta vienošanās ar Rīgas pašvaldības policiju un
Rīgas kriminālpoliciju, ka viņi aktīvāk iesaistīsies profilakses darbā. Ja cīņa ar
narkotiku lietotājiem un to izplatītājiem ir arī sabiedriskās kārtības un drošības
jautājums, tad tiesībsargājošām institūcijām aktīvāk jāiekļaujas šajā darbā.
Narkomānijas profilakses centra darba rezultātus varēs redzēt pēc vairākiem gadiem,
ja mainīsies mūsu jaunatnes domas un uzskati, ja viņi spēs būt stipri un gudri,
rīcībspējīgi, tad viņus nepiemeklēs šī nelaime- atkarība no narkotikām.
Narkotisko vielu izplatības tendences Eiropā
13
Kanabis (marihuāna, hašišs) ir narkotiska viela, kuras kaitīgā lietošana
joprojām paliek plaši izplatīta Eiropā, tās nelikumīgā kultivēšana un apgrozījuma
apjomi pieaug. ANO kontroles komiteja pauž bažas par kanabis kaitīgo ietekmi, kuru
tā atstāj uz Eiropas jauniešiem, it īpaši Rietumeiropā. Narkotiskā viela kanabis,
vispieejamākā jaunatnei, ir tās izklaides un atpūtas vietās, jo šo narkotisko vielu
neuztver kā īpaši kaitīgu. Pēdējos pāris gados Eiropā arvien lielākos apmēros tiek
audzēts kanabis. Piemēram, Šveicē kanabis tiek audzēts no 300- 500 h lielā zemes
platībā, un katru gadu valstī tiek izaudzētas un realizētas 50- 200 t kanabisa, kas ir
pietiekoši, lai apmierinātu iekšējo tirgus pieprasījumu. Veiktie pētījumi Lielbritānijā
liecina par to, ka vairākums cilvēku, kuri lieto kanabisu, to audzē paši. Vairākumā
valstu, kanabisa sēklas var iegādāties netraucēti. Kanabis kontrabandas ceļā visvairāk
tiek izplatīts uz Eiropas un Rietumāzijas valstīm no Albānijas.
Kokaīna tirgus Eiropā joprojām tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem.
Pēdējos dažos gados kokaīna konfiskācija Eiropā arvien pieaug. Šai sakarā pieaug arī
kokaīna lietošana visos tā veidos, tai skaitā arī tiek lietots kreks- intravenozi
lietojamais kokaīns. Šīs narkotiskās vielas izplatība pārsvarā tiek novērota lielpilsētās,
it īpaši Rietumeiropas valstīs. Ir pieejamas liecības arī par to, ka kokaīna apjoms, kuru
ieved ES kontrabandas ceļā no Dienvidamerikas, ar katru gadu pieaug. Trīs galvenās
ostas, pa kurām kokaīns nonāk Eiropā, ir Spānija, Nīderlande un Lielbritānija. Trešo
vietu pasaulē, kurā visvairāk ir konfiscēts kokaīns, ieņem Spānija. Pēdējo 10 gadu
laikā konfiscēto kokaīna daudzums ir divkāršojies. Vairākas Eiropas valstis ir
paziņojušas par kokaīna nelikumīgās lietošanas pieaugumu. Turpretī, dažas no
Centrālās Eiropas valstīm, piemēram, Austrija, Vācija un Šveice ir paziņojušas par
kokaīna nelikumīgās lietošanas stabilizāciju un samazināšanos.
Heroīna lietošanas pieaugums ir novērojams pārsvarā Centrālajā un
Austrumeiropā, lielākoties heroīns izkonkurē nelikumīgi ražotos vietējos opiātus. Tā
kā Afganistānā divu gadu laikā bija novērotas ļoti lielas magoņu opija ražas, tad ir
gaidāms, ka nelikumīgie heroīna apgrozības apjomi pieaugs. Tas var palielināt heroīna
lietošanu, kuras seku rezultātā ir iespējams saslimstības pieaugums ar HIV. Uz
nelikumīgajiem heroīna tirgiem Eiropā tiek piegādāts Afganistānas izcelsmes heroīns,
kuru visticamāk ieved pa Balkānu maršrutu, vai arī caur centrālo Āziju, Kaspijas jūru
un Krieviju. Pieaugošā “zīda ceļa”(heroīna) nozīme no Afganistānas atspoguļojas tajā,
ka ir ir daudz vairāk konfiscēto narkotisko vielu. Pēdējo gadu laikā heroīna lietošana
14
ES dalībvalstīs ir stabilizējusies vai samazinājusies. Viszemākais narkomānu skaits ir
Spānijā. Austrumeiropas valstīs heroīna lietošana pieaug.
Par vienu no lielākajiem reģioniem, kur tiek ražotas sintētiskās narkotikas,
uzskata Eiropu. Pasaulē visvairāk konfiscētā narkotika MDMA (ekstazī) tiek ražota
Nīderlandē. Nīderlandes valdība veica dažādus pasākumus cīņai pret šīs kaitīgās
narkotiskās vielas izplatību, kuru rezultātā tika konfiscēts ļoti liels skaits nelikumīgo
narkotiku. Ekstazī izplatīšanas centrs ir arī Beļģija. Arvien vairāk pieaug pagrīdes
laboratoriju skaits Ukrainā, kā arī turpinās nelikumīgā amfetamīna ražošana Polijā, un
ir arī ziņas par to, ka nelikumīga ražošana notiek Baltijas valstīs un Rumānijā.
Turpinās arī nelikumīga metamfetamīna izgatavošana Čehijā, kurš tiek realizēts ne
tikai vietējā tirgū, bet kontrabandas ceļā nonāk Vācijā, Austrijā un Slovākijā, kur tiek
izplatīts ar nosaukumu ”crystal speed”. Vislielākais amfetamīnu lietotāju skaits ir
Īrijā, kurai seko Anglija, Velsa un Nīderlande. Bez tam, amfetamīnu un to paveidu
vislielākā pieejamība ir Eiropas atpūtas centros, piemēram, Spānijas salā ibisā.
Rietumeiropas valstīm ir raksturīga divu veidu pieeja narkotisko vielu kaitīgās
lietošanas problēmai. Kampaņu laikā jaunatne tiek aicināta atturēties no
narkotiskajām vielām un tiek brīdināta par to kaitīgo ietekmi, taču praksē valdība
nepieņem nekādus mērus, lai apturētu pamudināšanu lietot narkotiskās vielas. Šāda
veida mudināšana ir iespējama noteiktos masu informācijas līdzekļos vai arī citā
veidā, ko ir grūti izkontrolēt. Tāpēc brīdinājuma stratēģijai par narkotisko vielu
kaitīgo ietekmi būtu jāpievērš lielāka uzmanība tam faktam, ka jauniešu vidū tieši vai
netieši, apzināti vai neapzināti tiek popularizēta narkotisko vielu lietošana. Šīs
stratēģijas mērķi vajadzētu virzīt uz to, lai jaunatnei izveidotos kritiskāka attieksme
pret narkotisko vielu lietošanu.
Lai apkarotu narkotisko vielu izplatību ir izstrādātas dažādas reģionālās
sadarbības. ANO kontroles komiteja seko līdzi Eiropas narkotiku un narkomānijas
monitoringa centra darbībai. Sākot ar 2002. gadu Eiropas informācijas tīklā par
narkotikām un narkomāniju tika iesaistītas 10 valstis, kuras 2004. gadā pievienojās
Eiropas savienībai. Komiteja atzīmē arī to ,ka tieslietu ministru padome Eiropas
Savienības darbībā 2002. gada novembrī apstiprināja operatīvo attīstības plānu cīņā
pār nelikumīgo sintētisko narkotiku piedāvājumu. Šajā plānā ir noteikti vairāki mērķi,
kurus nepieciešams sasniegt, lai atrisinātu sintētisko narkotiku problēmu. 2003. gada
martā Krievijas federācijā norisinājās praktikums par starptautisko līgumu plānu
īstenošanu, kas saistīts ar narkotiku kontroli nacionālajā valstu likumdošanā. Ungārija,
15
Polija, Slovākija un Čehija turpina savstarpējo sadarbību tādās jomās, kā informācijas
sistēma narkotisko vielu lietošanas ārstniecībā, speciālistu sagatavošana narkotisko
vielu atkarīgo slimnieku ārstēšanai, dienesta suņu sagatavošana un apmācība
narkotisko vielu meklēšanai, kā arī tiek realizēta sadarbība Centrālās Eiropas tiesību
sargājošajā sfērā. 2003. gada septembrī Dānijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas,
Norvēģijas, Somijas, Šveices un Igaunijas valdību ministri pieņēma deklarāciju, kurā
ir izklāstīti Ziemeļvalstu ilglaicīgās partnerattiecības kopīgie politiskie mērķi un
prioritātes, kā arī ir paredzēta attiecību nostiprināšana visos narkotisko vielu
problemātiskajos aspektos, tai skaitā profilaktiskā, narkomānija ārstniecībā un likumu
ievērošanas nodrošināšanā.
Narkoloģijas valsts aģentūras dati
16
2004. gada janvāra- jūnija mēnešos narkoloģiskā dienestā reģistrēta 2101
persona ar pirmreizēji uzstādītu diagnozi(2003. gada janvāra- jūnija mēnešos 1956
personas), kur aptuveni 22,3% no pirmreizēji reģistrēto skaita ir sievietes. Pārmērīga
alkohola lietošana sievietēm saglabājas stabili augsta. Daļēji tas saistīts ar pārmaiņām
profesionālajā nodarbinātībā, daļēji- ar pārmaiņām dzimuma lomās. Pamatā pārmērīga
alkohola lietošana sievietēm neatšķiras no vīriešiem. Bērni un pusaudži ir viena no
riska grupām attiecībā uz narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanu. Ārstu- narkologu
uzmanības lokā nonāk tie jaunieši, kuriem alkohola un atkarību izraisošo vielu
lietošana jau radījusi veselības un psihosociālas problēmas. Narkoloģiskā dienesta
uzskaitē 2004. gadā pirmreizēji reģistrēti 266 bērni un pusaudži( vecumā līdz 18
gadiem). No tiem 2,3% ar alkohola atkarības diagnozi, 3,8% narkotisko un psihotropo
vielu atkarību, 36,1% ar narkotisko un psihotropo vielu intoksikāciju vai kaitējošu
lietošanu. Narkologu redzes lokā nonākuši 10 gadus veci zēni- līmes ostītāji un
alkohola lietotāji, 12- 13 gadus vecas meitenes- alkohola lietotājas. 2004. gada
janvāra- jūnija mēnešos narkoloģiskajos stacionāros ārstēti 5790 pacienti. No tiem
14,4% ar alkohola psihozes diagnozi, 75,8% ar alkoholisma diagnozi. 2004. gada
janvāra- jūnija mēnešos ārstētas 226 personas ar narkotisko un psihotropo vielu
atkarību.
Statistika
17
REĢISTRĒTĀ SASLIMSTĪBA AR NARKOTISKO
UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBU
LATVIJAS PILSĒTĀS UN RAJONOS 2002. UN 2003.GADĀ
uz 100 000 iedzīvotājiem
2002. UN 2003.GADA BEIGĀS VALSTS NARKOLOĢISKĀ
DIENESTA UZSKAITĒ ESOŠIE NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU
18
0 10 20 30 40 50
Alūksne
Preiļi
Saldus
Valka
Limbaži
Gulbene
Balvi
Madona
Aizkraukle
Jēkabpils
Cēsis
Ogre
Valmiera
Daugavpils raj.
Dobele
Jelgava+raj.
Daugavpils
Krāslava
Bauska
Ludza
Liepāja+raj.
LATVIJA
Rēzekne+raj.
Tukums
Kuldīga
Talsi
Rīgas raj.
Rīga
Jūrmala
Ventspils+raj.
2002 2003
ATKARĪBAS SLIMNIEKI (KONTINGENTS)
pilsētās un rajonos uz
100 000
iedzīvotājiem
19
0 50 100 150 200 250
Alūksne
Saldus
Valka
Preiļi
Aizkraukle
Balvi
Valmiera
Madona
Jēkabpils
Limbaži
Gulbene
Daugavpils raj.
Talsi
Cēsis
Krāslava
Rēzekne+raj.
Bauska
Ludza
Daugavpils
Kuldīga
Dobele
Tukums
Ogre
LATVIJA
Liepāja+raj.
Rīgas raj.
Rīga
Jelgava+raj.
Ventspils+raj.
Jūrmala
2002 2003
20
2003.GADA BEIGĀS VALSTS NARKOLOĢISKĀ DIENESTA UZSKAITĒ ESOŠĀS PERSONAS
AR NARKOTISKO UN PSIHOAKTĪVO VIELU ATKARĪBAS DIAGNOZI, INTOKSIKĀCIJU VAI
KAITĒJOŠI PĀRMĒRĪGU LIETOŠANU
(KONTINGENTS)
pilsētās un rajonos uz 100 000 iedzīvotājiem
VALSTĪ NO NELEGĀLĀS APRITES IZŅEMTĀS
NARKOTISKĀS UN PSIHOTROPĀS VIELAS*
1998 1999 2000 2001 2002 2003
Magoņu salmi kg 192.2
8
30.25 145.9
5
182.9 83.46 57.72
Heroīns g 98.15 767.9
8
774.8
5
464.8 6080.
4
600.44
Marihuāna kg 2.48 231.1
9
6.78 193.5
8
6.64 6.02
Hašišs g 3150.
0
685.3
8
494.7
9
191.4
8
422.7
9
50052.
26
Efedrīns g 346 281.2 802.2
9
570 109.0
0
847.24
Amfetamīni g 458.3
3
493.6
7
853.2
5
3550.
8
4615.
64
9040.1
4
„Ekstasi” tab. 1020 - 1114 1620 18298 9239
Kokaīns g 62.51 1915 27.28 1024.
25
402.8
6
1777.2
1
LSD gab 58 27 14 16 30 20
21
Narkotiskās vielas
saturošie
medicīniskie
preparāti ml
300.9 171 1306 16900 570 7970.7
2
* Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes dati
NARKOTIKU CENAS “MELNAJĀ TIRGŪ” *
2000 2001 2002
Vidējā
cena
(eiro)
Minimālā
cena (eiro)
Maksimālā
cena (eiro)
Vidējā
cena (eiro)
Minimālā
cena (eiro)
Maksimālā
cena (eiro)
Vidējā
cena (eiro)
Kannabis - sveķi 1g 16 9 18 16 15 21 18
Kannabis – lapas
1 g
9 3 16 9 12 16 14
Heroīns baltais 1
g
80 34 84 60 60 100 80
Kokaīns 1 g 62 59 84 67 45 65 55
Amfetamīns 1g 23 17 30 20 12 18 15
„Ekstasi” tablete 12 4 13 8 6 9 7.5
LSD deva 10 6 10 8
* Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes dati
PERSONU SKAITS, KURAS SAUKTAS
PIE KRIMINĀLATBILDĪBAS SAISTĪBĀ AR NARKOTISKĀM VIELĀM
absolūtos skaitļos
22
786
494
645
571
352
311 291
0
100
200
300
400
500
600
700
800
900
1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003
2003.GADĀ NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ
PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO
VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC IZGLĪTĪBAS
Izglītība Kopā tajā skaitā
vīrieši sievietes
KOPĀ 143 109 34
tajā skaitā
Nepabeigta pamatskolas 20 13 7
Pamatskolas 67 53 14
Vidējā vai vidējā speciālā 54 41 13
Augstākā 2 2 -
2003.GADĀ NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ
PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO
VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC IZGLĪTĪBAS
procentos
2003.GADĀ NARKOLOĢISKĀ DIENESTĀ
PIRMO REIZI MŪŽĀ REĢISTRĒTO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO
VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU SADALĪJUMS PĒC NODARBOŠANĀS
Nodarbošanās Kopā tajā skaitā
vīrieši sievietes
KOPĀ 143 109 34
tajā skaitā
Regulāri nodarbināti 9 8 1
Skolēni/studenti 18 15 3
Bezdarbnieki 4 3 1
Bez noteiktas nodarbošanās 101 74 27
Pensionāri, mājsaimnieces, -ki 1 - 1
23
1.8
37.6
48.7
11.9
41.2 38.2
20.6
0
10
20
30
40
50
60
Nepabeigta
pamatskolas
Pamatskolas Vidējā vai vidējā
speciālā
Augstākā
vīrieši sievietes
Citi 10 9 1
2003.GADA BEIGĀS VALSTS NARKOLOĢISKĀ DIENESTA UZSKAITĒ
ESOŠO NARKOTISKO UN PSIHOTROPO VIELU ATKARĪBAS SLIMNIEKU
SADALĪJUMS PA VECUMA GRUPĀM
absolūtos skaitļos
MIRUŠO PERSONU SKAITS, KURU TIEŠAIS NĀVES CĒLONIS
IR SAINDĒŠANĀS AR NARKOTISKĀM UN PSIHOTROPĀM VIELĀM*
Vecuma grupas Kopā tajā skaitā
vīrieši sievietes
KOPĀ 11 9 2
tajā skaitā
20 – 24 gadi 1 - 1
25 – 29 gadi 5 4 1
30 – 34 gadi 2 2 -
35 – 39 gadi 3 3 -
40 un vecāki - - -
* Valsts Tiesu medicīnas ekspertīzes centra dati
24
0
200
400
600
800
1000
1200
<15 15-19 20-24 25-29 30-34 35-39 40-44 45-49 50-54 55-59 >=60
Nobeigums
Secinot pēc visas jauniegūtās informācijas, narkotisma izplatība ir ļoti spēcīga
visā Eiropā un tai ir tendence izplatīties un pārņemt savā varā arvien vairāk cilvēku.
Narkotisko vielu lietotāji ir visa vecuma grupās: gan bērni, gan jaunieši, pusaudži un
cilvēki gados. Kas reiz ir iesācis lietot narkotikas, no tām diez vai kādreiz varēs
atbrīvoties, jo to iedarbība ir ļoti spēcīga un cilvēkiem rodas atkarība gan fiziska, gan
psihiska. Narkotiku lietošana izraisa neglābjamu postu gan pašam indivīdam, kas lieto
narkotikas, gan cilvēkiem, kas ir viņam apkārt. Narkomāns riskē ar savu veselību,
lietojot narkotikas, jo ātri var iegūt dažādas slimības, kas nav ārstējamas, jo viņam
pašam nav informācijas par to vai citi narkotisko vielu lietotāji ir veseli. Bīstamās
slimības, ar kurām var saslimt, ir AIDS, HIV vīruss un C hepatīts. Lietojot narkotikas,
mainās arī pats cilvēks, viņa uzskati, intereses un arī ārējais izskats. Ir izdalāmas
vieglās un smagās narkotikas, bet protams to radītais efekts un atkarība ir vienlīdzīgi.
Bieži vien uz narkotisko vielu lietošanu izprovocē apkārtējā vide, cilvēki un notikumi,
kā arī masu saziņas līdzekļos izteiktais viedoklis par to, ka vieglās narkotikas nav
nekas bīstams. Lai cīnītos ar narkotisko vielu izplatību, ir izveidotas organizācijas,
centri un komitejas, arī starptautiskā līmenī, jo narkotiku tirgus ir aptvēris visu pasauli
kontrabandas ceļos. Latvijā galvenā institūcija, kas informē iedzīvotājus par
narkomāniju un tās sekām, ir Rīgas Narkomānijas profilakses centrs. Galvenais, kā
apturēt narkotisko vielu izplatību, ir katram pašam cilvēkam saprast to, cik narkotikas
ir bīstamas un kādas sekas tās rada.
25
Izmantotā literatūra
1. h ttp://www.liis.lv
2. h ttp://www.narcomania.lv
3. h ttp://www.narko.lv
4. Narkoloģijas centrs ”Narkotikas un to lietošanas sekas”, 1999. g.
5. “Praktiskā farmakoloģija”, I. Purviņš, Rīga, 1994.g.
26
