Narkotiskās vielas

Narkomānijas gadījumā runā par narkotisko vielu lietošanu ar mērķi patvaļīgi mainīt centrālās nervu sistēmas (CNS) stāvokli. Šāds narkotisko vielu pielietojums ir nelegāls, tas nozīmē likumu pārkāpumu un kaitējumu savai veselībai, kas var beigties pat ar nāvi.

Turpmāk apskatīsim visas narkotisko vielu grupas, lai sīkāk iepazītos ar to iedarbību uz organismu, radītajām izmaiņām un kaitīgo ietekmi.

Depresantu grupa. Pie šīs grupas pieder tādas vielas, kā opiāti morfijs, heroīns, kodeīns; miega līdzekļi un psihotropās vielas. Šī vielu grupa izraisa vissmagāko atkarību, no kuras praktiski nav iespējams izārstēties.

Opiāti. Opiāti pieder narkotisko sāpju mazinošo medikamentu grupai. Pašu opiju iegūst no īpašas magoņu sugas – miega magonēm, izžāvējot to sulu. Miega magones audzē karsta klimata zemēs. Agrāk ārstniecībā plaši izmantoja gan opiju, gan tā tinktūru un ekstraktu. Pašlaik medicīnā tiek lietoti opija atvasinājumi morfijs, kodeīns, heroīns, u.c.

Heroīns ir ķīmiski pārveidots morfīns. Tas tika radīts, lai aizvietotu morfīnu, kas izraisīja ļoti lielu atkarību. Bet izrādījās, ka heroīns ir divreiz stiprāks par morfīnu – tam piemīt gan stiprāka pretsāpju darbība, gan arī tas izraisa vēl spēcīgāku atkarību. Heroīns ir balts pulveris. Parasti tīrs heroīns nav nopērkams, jo tas var nogalināt dažu minūšu laikā. Visbiežāk to sajauc ar citiem pulveriem, pie., glikozi, miltiem, kofeīnu, tādejādi tas iegūst brūnganu nokrāsu. Parasti heroīnu lieto injekciju veidā – zemādā, muskulī, bet visātrākais efekts sasniedzams to injicējot vēnā. Tā iedarbība ir līdzīga morfīnam, kaut gan daudz ātrāk rodas pieradums un atkarība.

Heroīna un morfīna lietotājiem ir ļoti augsts risks inficēties ar cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV), inficēties ar vīrusu hepatītiem un iegūt citas infekcijas, pateicoties nomāktajai imūnsistēmai.

Miega līdzekļi. Parasti tiek lietoti narkotiskie miega līdzekļi (barbiturāti) vai trankvilizātori (piem., diazepāms) tablešu veidā. Šīs vielas izraisa smagu atkarību, intelekta samazināšanos, 2 3 gadu laikā var iestāties plānprātība. Reibuma stāvoklī cilvēks ir miegains, grūti kontaktējams, lēns, ir gaitas un koordinācijas traucējumi. Abstinence parasti sākas 12 16 stundas pēc pēdējās devas ieņemšanas.