NATO un Latvija

Visietekmīgākā pasaules aizsardzības organizācija ir NATO. Tā ir dibināta 1949.gada 4. aprīlī Vašingtonā(ASV), 10 Eiropas valstīm, ASV un Kanādai parakstot kopēju līgumu par kolektīvo aizsardzību. Šādas organizācijas dibināšanu izraisīja nepieciešamība aizsargāt Rietumu pasauli pret komunistisko valstu iespējamo agresiju.

Mūsdienās NATO apvieno jau 27 dalībvalstis Austrija, Beļģija, Igaunija, Spānija, Holande, Īrija, Itālija, Grieķija, Kipra, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Malta, Polija, Portugāle, Francija, Zviedrija, Vācija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Lielbritānija, Dānija, Čehija, Ungārija, Bulgārija un Rumānija.

Visu NATO valstu kopējais mērķis ir aizsargāt dalībvalstu brīvību un drošību ar militāriem un politiskiem līdzekļiem. Saskaņā ar NATO pamat līguma 5. pantu uzbrukums vienai NATO dalībvalstij tiks uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei un uzbrucēj valsts saņems visu NATO valstu prettriecienu.

NATO šodienas misija sadarbībā ar citām organizācijām sastāv no sekojošiem elementiem:

• Pirmkārt, tā joprojām veic trešo valstu militāras agresijas atturēšanas funkciju.

• Otrkārt, tā palīdz paplašināt un konsolidēt drošības, stabilitātes un miera telpu Eiropā.

• Treškārt, ievērojami pieaugusi alianses loma starptautisku krīžu noregulēšanā un konfliktu izbeigšanā – sākotnēji Eiropas ģeogrāfiskajās robežās (bij. Dienvidslāvija), vēlāk arī ārpus tām (Afganistāna, Sudāna).

Kopš 90. to gadu vidus līdz ar virknes Eiropas valstu vēlmi iestāties NATO vai vismaz nodibināt aktīvas partnerattiecības, Alianse guva iespēju uzstādīt Rietumu standartus un normas šo valstu reformu procesam kā politiskajā, militārajā, likumu, tā arī administrācijas un finansu jomās. Vienlaicīgi ar NATO "atvērto durvju politiku" tiek paplašināta stabilitātes un attīstības telpa Centrālajā un Austrumeiropā – no Baltijas jūras reģiona līdz Rietumbalkāniem un Melnās jūras piekrastei.

Eiropas drošības un aizsardzības politika sāka formēties jau pastāvošās Kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) ietvaros 1998.