Nauda: ekonomikas pamats un vēsture

Pasaule ir interesanta, daudzveidīga un mainīga. Cilvēks vienmēr ir centies izzināt tās noslēpumus, atklāt jaunas lietas un parādības. Cilvēks to dara ar vienu mērķi – lai šie atklājumi viņam kalpotu, palīdzot dzīvot vieglāk, labāk, interesantāk. Ar vienu no tādiem cilvēka radītiem kalpiem – naudu – jūs tiksiet iepazīstināti šajā darbā. Mūsu dzīve nav iedomājama bez naudas, bet tā tas nav bijis vienmēr.

Senatnē cilvēkiem nebija naudas, viņi mainījās ar precēm. Tā bija tieša produktu maiņa jeb barters. Lai būtu skaidrs, kas īsti ir barters, iztēlojamies cilvēku dzīvi senatnē! Iedomājamies, ka turīgam zemniekam, kuram ir pamatīgi labības krājumi, vajadzīgs jauns dzelzs arkls. Kā to iegūt? Zemnieks dodas pie kalēja, cerot, ka viņš arklu apmainīs pret graudiem, bet izrādās, ka kalējam nepieciešams vilnas audums, nevis graudi. Zemnieks dodas tālāk pie audēja, taču tas negrib savu preci mainīt pret graudiem, jo viņam vajadzīga aita. Tā nabaga zemnieks atkal dodas ceļā pie lopkopja pēc aitas. Šoreiz viņam paveicas, jo lopkopim graudi ir nepieciešami, un līdz ar to iemainīta aita. Tagad zemnieks ar iegūto aitu iet pie audēja, kur iemaina auduma gabalu, tālāk – pie kalēja, kur audeklu samaina pret kāroto arklu, un tikai tad dodas mājup.

Beidzot visi maiņas dalībnieki ir ieguvuši nepieciešamo izstrādājumu vai produktu. Tikai nedomājiet, ka tas bija vienkārši! Zemnieks ar saviem graudiem nogāja lielus attālumus, ceļā pavadīja ilgas stundas, kamēr ieguva nepieciešamo mantu. Viņš šajā laikā varēja strādāt vai arī atpūsties. Tātad barters ir neērts maiņas veids. Bet ar laiku cilvēki izdomāja, kā šo maiņu atvieglot.

Ar laiku cilvēki secināja, ka ir tādas preces, kuras labprāt ņem pretī jebkurš, un ka pret tām var iemainīt jebkuru citu preci. Sabiedrības attīstības sākumā par tādu universālu preci kļuva lopi. Lopus ņēma pretī ikviens, jo tie nozīmēja lielu bagātību. Lopus varēja izmantot ne tikai kā naudu, tie kalpoja cilvēkiem arī kā uzturs, vilcējspēks un pārvietošanās līdzeklis.

Bez lopiem apmaiņā tika ņemtas arī zvērādas, gliemežvāki, tēja, kafijas pupiņas, sudrabs, zelts utt. Vārds „nauda” (latīniski pecunia) cēlies no latīņu vārda „pecus” – lopi. Tas pierāda, ka lopi senatnē bija visizplatītākā nauda. Tātad, nauda ir jebkas, ko cilvēki pieņem apmaiņai pret precēm un pakalpojumiem.[1; 39 lpp]

Finanšu ministrija savukārt emitēja valsts kases zīmes ar 5, 10 un 20 latu nominālvērtību. Tās iespieda Latvijas Valstspapīru spiestuve. Šo naudas zīmju grafiskā risinājuma autori bija Rihards Zariņš, Kārlis Krauze un Harijs Gricēvičs.

Tā kā mēs dzīvojam Latvijā, tad sīkāk arī apskatīju mūsu valsts naudu. Uzzināju, kas man jāzin, lai atpazītu īstu vai viltotu naudu. Apskatot Latvijas bankas mājaslapu internetā uzzināaju dažus interesantus faktus.