Nauda senatnē

Kalts 1528. g. Rīgā(oriģināls glabājas Valsts Ermitāžā Sanktpēterburgā (Krievija))

Virs Voltera fon Pletenberga ģerboņa stāv Jaunava Marija ar bērnu labajā, bet zizli – kreisajā rokā. Gar monētas malu starp divām joslām leģenda: WOLT[er] VA P[letenberg] BAR M[agistri] LIV[oniae] (Volters fon Pletenbergs, Livonijas ordeņa mestrs).Monētas aizmugure (reverss):

Vidū atrodas Rīgas pilsētas lielais ģerbonis: vārti ar diviem torņiem un lauvas galvu vārtos, virs tiem sakrustotas divas atslēgas un krusts. Apkārt, starp divām punktu joslām, leģendā: MONE[ta] NOVA RIGEN[sis] 1528 (Rīgas jaunā monēta).

Zelta dukāti, Vācijā saukti arī par guldeņiem, pirmoreiz parādījās 13. gadsimta vidū bagātajās Itālijas pilsētās kā Florence, Dženova un Venēcija, jo tolaik radās vajadzība pēc stabilas, vērtīgas un starptautiski atzītas naudas. No tā laika dažāda kaluma dukāti īsāku vai garāku laiku kalpojuši dažādās Eiropas valstīs. Pēdējie dukāti izlaisti Čehoslovākijā vēl 1934. gadā.

Līdz sudraba dāldera masveida izplatībai 16. gadsimtā guldenis bija galvenā tirdzniecības monēta Eiropā. Latvijas teritorijā zelta guldeņi (dukāti) izmantoti darījumos jau 13. gadsimta beigās un 14. gadsimtā. To apliecina, piemēram, ieraksti Rīgas parādnieku grāmatās (1286–1352). Rakstītie avoti ļauj spriest arī par to, kādas zelta monētas bijušas izplatītākās Latvijā, tie bijuši Holandes dukāti un Vācijas guldeņi. Aprēķinos tos pielīdzināja trīs dālderiem. Līdzās sudraba markai arī Reinas guldenis Latvijā bija naudas aprēķina vienība. Zelta un sudraba vērtības attiecība parasti bija 1:10.

Rīga dukātus sāka kalt 1523. gadā, Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga laikā. Vairākas no šīm Rīgas monētām bija īsti mākslas darbi, tostarp arī zelta guldenis ar Jaunavu Mariju un Rīgas tā laika ģerboni.

Kalts 1565. g. Rīgā(Monētas oriģināls glabājas Latvijas Vēstures muzejā)Sudrabs, 2.69 g, diametrs 22.0 mm

Rīgas pilsētas lielais ģerbonis – pilsētas vārti ar lauvas galvu tajos, torņos – karogi, virs tiem pilsētas mazais ģerbonis. Apkārt gar monētas malu starp divām joslām leģenda: CIVITA–TIS RIGEN[sis] (Rīgas pilsēta).

Rīgas pilsētas mazais ģerbonis – sakrustotas atslēgas, virs tām krusts, sānos cipari 6 un 5 (1565). Apkārt gar monētas malu starp divām joslām leģenda: MONETA•NOVA•ARGENTE (jauna sudraba monēta).

Gan Kārļa Skalbes pasaka, gan tautasdziesmas stāsta par vērdiņu. Tā tapšana laikā saistītāma ar Livonijas ordeņa mestra Voltera fon Pletenberga valdīšanu un Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes laiku (16. gadsimta sākumā). Šo abu kungu laikā tika veikta naudas reformu, kuras rezultātā sāka kalt sudraba markas un vērdiņus. Vērdiņa vērtība bija ceturtdaļa markas (viduslejasvācu verdink ‘ceturtdaļa’).