Nauda un tās loma mūsdienu ekonomikas un uzņēmējdarbības procesos

Mūsdienu sabiedrībā naudai ir būtiska nozīme ne tikai katra cilvēka, bet arī visas sabiedrības dzīvē. To var uzskatīt par vienu no būtiskākiem cilvēces sasniegumiem. Valstī funkcionējoša naudas sistēma var vai nu sekmēt, vai nu bremzēt tās tautsaimniecisko izaugsmi. Nacionālā nauda ir arī viena no valsts neatkarības pazīmēm. Naudas funkcionēšana mūsdienās cieši savijas ar banku u.c. finansu institūciju darbu. Nauda un ar to saistītie jautājumi veido nozīmīgu problēmu loku ekonomikas zinātnē un tautsaimniecības praksē.

Parasts cilvēks normālos apstākļos par naudas teorētisko saturu parasti pat arī nedomā, jo dzīves filozofija naudas jomā ir gaužām vienkārša: pilns maks atver daudzas durvis, ļauj apmierināt visas vajadzības un vēlēšanās; plāns maks ir nemitīgs rūpju avots visās jomās - gan sadzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Kādreiz varēja uz šo jautājumu atbildēt īsi un skaidri: nauda ir prece - vispārējs ekvivalents. Šāds formulējums pieder pagātnei. Tas vairs neatbilst mūsdienu realitātēm. Jautājums par naudu pašlaik pieder pie vissarežģītākajām ekonomikas problēmām.

Zinātnieki pēc ilgiem strīdiem un prātošanas ir nolēmuši; nauda ir viss tas, kas pilda tās funkcijas. Nav svarīgs naudas materiāls- zvērāda, zivs, tēja, sāls, sudrabs, platīns, zelts, papīrs u.t.t. , bet nozīmīga ir noteiktu funkciju pildīšana, kas nesaraujami saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām.

Senākā maiņas forma bija barters - tieša vienas preces apmaiņa pret citu preci .

Kāds varētu domāt ka tas taču ir brīnišķīgi, jo nu var tikt vaļā no negantā starpnieka - naudas. Bet ja labi padomā tad barters ir nelaime, normālas attīstības bremze, solis atpakaļ uz sen pārveidoto pagātni. Lai pastāvētu barters, ir nepieciešama partneru vajadzību precīza sakrišana. Tas nozīmē, ka jāorganizē speciāls meklēšanas centrs, kas pa visu pasauli centīsies atrast partnerus, kam būtu nepieciešama gaužām atšķirīgu preču mainīšana. Turklāt vēl būtu jāsakrīt maiņas proporcijām pēc kaut kāda nezināma kritērija

Maiņa var vienīgi notikt, ja pastāv vienošanās, cik ir vērta viena lieta, izsakot to ar citu. Piemēram, notiek liela kaulēšanās, pirms tiek nolemts, cik daudz kazu apmainīs pret vienu govi; vai arī cik metru auduma tiks dots par vienu kartupeļu tonnu.

Kad visām precēm un pakalpojumiem ir cenas naudas izteiksmē, tad ir viegli noteikt vienas preces vērtību attiecībā pret citu - mēs vienkārši salīdzinām to cenas. Ja vienas preces cena ir 1 Ls un otras preces cena ir 5 Ls, tad mēs zinām ka viena otrās preces vienība ir vērta 5 vienības pirmās preces.

Nauda dod iespēju ar vienu mērauklu salīdzināt itin visus ražojumus un pakalpojumus, pat samērot dabas resursus.

Bagātību var saglabāt un uzkrāt divās formās: naturāli lietiskā un naudas formā. Viens cilvēks pirks zemi, māju, veselu automašīnu parku, vecmeistaru gleznas, mēbeles, video un audio tehniku, briljantus. Turpretim cits cilvēks, krās naudu. Abi domās par mantiniekiem un būs norūpējušies par to, kā bagātību saglabāt. Stihiska dabas nelaime var iznīcināt māju kopā ar visām mēbelēm, iepirkto tehniku un uz mūžiem aprakt briljantus mājas seifā.