Naudas funkcija

Šodienas situācija ir tāda, ka lielākajai daļai cilvēku nauda un tās iegūšana ir kļuvusi par galveno dzīves mērķi. Ir tādi, kas uzskata, ka par naudu var nopirkt itin visu. Tomēr tai ir tikai noteiktas funkcijas, kas palīdz vienkāršot un atvieglot dzīves materiālo pusi.

Mans šī darba mērķis ir noskaidrot, kas tad īsti ir nauda, kādas funkcijas tā veic un kādas ir galvenās naudas īpašības, jo, lai nauda varētu pildīt savas funkcijas, tai ir jāpiemīt īpašībām, kas padara naudas lietošanu ilglaicīgu un izdevīgu. Nedaudz apskatīšu arī situāciju Latvijā, kas saistās ar naudas lietām.Nauda un tās funkcijas

 Nauda kā apgrozības ( maksāšanas, maiņas ) līdzeklis;

 Nauda kā bagātības uzkrāšanas un saglabāšanas līdzeklis.Nauda kā apgrozības līdzeklis

1993. gada martā apritēja pieci gadi kopš pēc Latvijas naudas reformas komitejas lēmuma Latvijas Banka sāka ieviest apgrozībā latus. Pirmie bija pieclatnieki, kas tika lietoti līdztekus pagaidu naudai – Latvijas rubļiem – attiecībā 1 lats pret 200 rubļiem. Tomēr Latvijas rublis tika laists apgrozībā vēl pēc vairāk nekā pusgada – 1992. gada 7. maijā. Valsts vēsturē tas uzskatāms par ļoti nozīmīgu notikumu, kas iezīmēja jaunās monetārās politikas uzvaru Var teikt, ka Latvijas rublis bija sagatavojis vietu latam. Mūsu valsts naudas neatkarība un konvertējamība, tās stabilitāte bija signāls pasaules ekonomikai, ka Latvijas suverenitāte ir vēsts, ka esam gatavi piedalīties brīvā tirgus sistēmā. Tā bija galīga atvadīšanās no līdzdalības monetārajā sistēmā, ko diktēja un vienlaikus traucēja PSRS rublis. Jaunās naudas ierosmes radās jau Latvijas PSR laikā. Maskavā tika noteikts, ka republikas pašas drīkst organizēt savu banku un naudas apriti, ieviest savu valūtu un noteikt tai kursu pret citām valūtām, arī pret PSRS rubli. Tās bija “Gorbačova atkušņa” pazīmes.

Jau kopš 1989. gada rudens Latvijas Kultūras fonda paspārnē tika domāts par lata izskatu. 1991. gadā tika izstrādāti vairāk nekā 20 naudaszīmju grafiskie projekti, tapa līgumi ar Vācijas firmu par papīra naudas gatavošanu un vēl pēc pusgada – arī vienošanās par monētu kalšanu ar Bavārijas monētu kaltuvi.

Naudas reformas komiteja 1993. gada 12. februārī noteica, ka pirmie lati – pieclatnieki – laižami apgrozībā tā paša gada 5. martā. Jau 25. martā sekoja Ls 1 monēta, 15. aprīlī – divlatnieks. 22. aprīlī apgrozībā tika laisti pirmie santīmi – tās bija 50 santīmu monētas.

Lats savos 5 gados ir piedzīvojis salīdzinoši nelielu inflāciju. Tikai pēdējā laikā naudas plūsmas statistikā vērojams, ka cilvēki norēķinos mazāka nomināla banknotes aizstāj ar lielākām.Jubilejas un piemiņas monētas

Lati turpina nest pasaulē Latvijas vārdu, jo aizvadītie pieci gadi Latvijas naudas vēsturē atnesuši vēl vienu jaunumu – jubilejas un piemiņas monētas. Tā ir nauda, kura valstī vairāk domāta reprezentācijas vajadzībām, kaut arī piemērojama gan maksāšanas, gan uzkrāšanas funkcijām. Latvijas neatkarības 75. gadadienai veltītā divlatu monēta uzreiz tika noteikta arī kā apgrozības nauda, lai tā tiktu pārdota par nominālcenu tiem daudzajiem tūkstošiem cilvēku, kuri bija cīnījušies par neatkarību. Savukārt uzkrāšanas uzdevumu jubilejas monētas veic pat labāk nekā parastā nauda, jo katra kaluma ierobežotā tirāža ir cēlonis tam, ka šo monētu vērtība cilvēku rokās iegūst arvien lielāku vērtību. Pati iecienītākā (pēc pārdoto monētu skaita) no mūsējām ir Atlantas olimpiskajām spēlēm veltītā Ls 10 sudraba monēta ar kanoe airētāju. No valstiskā viedokļa ir svarīgi, ka ikvienas monētas aversā ir Latvijas ģerbonis. Neapšaubāmi, ka jebkura no plašāk pārdošanā esošajām jubilejas vai piemiņas monētām ir gana laba – vērtīga un izskatīga , lai tiktu pasniegta tiklab valstsvīru vai uzņēmēju suvenīru piemiņas rituālos, kā jebkurās ģimenes svinībās.