Naudas soda uzlikšana pārkāpuma izdarīšanas vietā

Domāju, ka sākot runāt par naudas sodu mūsdienās, mēs varētu nedaudz ielūkoties šī institūta vēsturē.

Cietušā tiesības prasīt soda naudu pastāvēja līdztekus daudziem citiem stingriem sodiem. Šī soda nauda varēja būt daudz lielāka par cietušā zaudējumiem. Tā, piemēram, “Karolina” (Constitution Carolina, 1532) par nelielu zādzību paredzēja divkāršu nozagtās mantas atmaksu, “Divpadsmit tabulas” pieļāva soda naudas nomaksāšanu un zaudējumu atlīdzību arī pēc sprieduma pasludināšanas. Tādējādi miesassodi pārvērtās par naudas sodiem. Vēlāk, sodu valstiskošanas rezultātā soda naudas iekasēšanu pārņēma valsts. Tagad naudas sodi ir visizplatītākie sodi pasaulē, bet to iezīmes un veidi parādījās jau sirmā senatnē .

Runājot par naudas sodu kā par vienu no administratīvo sodu veidiem, tad jāsaka, ka saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 24. pantu, naudas sods par administratīvo pārkāpumu piemērojams tikai kā pamatsods, pie tam to var piemērot arī pārkāpuma izdarīšanas vietā, atšķirībā no Krimināllikuma, kur naudas sods ir piemērojams gan kā pamatsods, gan kā papildsods , un nevar tikt piemērots pārkāpuma izdarīšanas vietā, jo to piespriež tikai tiesa.

Protams, ka sabiedriskā bīstamība nav vienīgais kritērijs pēc kura vadoties nosaka to, cik liels naudas sods uzliekams attiecīgajai personai. Šādi kritēriji ir vairāki, un tie ir minēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 33. un 34. pantos. Šajos divos pantos noteikti apstākļi, kuri ir par pamatu, lai atbildību mīkstinātu vai pastiprinātu. Par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atbildību var mīkstināt gadījumos, ja pārkāpumu izdarījis nepilngadīgais , kā arī citos gadījumos (to pavisam ir pieci), savukārt atbildību var pastiprināt, ja pārkāpumā iesaistīts nepilngadīgais vai, ja pārkāpumu izdarījusi personu grupa , kā arī citos gadījumos (to pavisam ir seši).

Tātad, kā jau mēs iepriekš noskaidrojām, tad naudas sods (tikai kā administratīvais sods) tiek uzlikts par administratīvo pārkāpumu. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 32. pantu, t.i. sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem , tātad administratīvo sodu var uzlikt ne tikai par pārkāpumiem, kas noteikti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet arī citos normatīvajos aktos, kuros paredzēta atbildība. Kas tad var būt šie citi normatīvie akti? Tie var būt dažādu pašvaldību izdoti noteikumi, to normas tādos gadījumos gan ir attiecināmas tikai uz attiecīgo teritoriju, piemēram, Valmieras domes 9.decembrī pasludinātais lēmums, kas paredz 10 latu naudas sodu “blīkšķu meistariem” (personas, kuras traucē sabiedrisko mieru ar dažādiem paštaisītiem vai iegādātiem spridzekļiem). Taču, šie noteikumi neattiecas uz tādiem pašiem pārkāpumiem, kas izdarīti citā teritorijā, kurā, savukārt, nav izdoti tādi noteikumi.

Kādas institūcijas ir tiesīgas uzlikt administratīvo sodu? Saskaņā ar mana referāta tēmu, jāsaka, ka no policijas iestādēm naudas sodu var uzlikt Valsts policijas iestādes un Pašvaldības policija . No Valsts policijas iestādēm uzlikt administratīvo sodu ir tiesīgas šadas personas: