Negodīgās konkurences tiesiskie aspekti kontekstā ar mārketinga stratēģiju

Šaurākā nozīmē konkurences tiesības piešķir visiem uzņēmumiem vienādas tiesības piedalīties konkurences cīņā. Tā kā Vācijas Civillikumā ietvertās normas nav pietiekamas, lai aizsargātu uzņēmumus pret negodīgu konkurenci, tika izsludināti īpaši likumi, kas papildina Civillikuma regulējumus. Šie īpašie likumi ir:

Likums pret negodīgo konkurenci (UWG) brīvās konkurences nodrošināšanai;

Priekšraksts par cenu uzrādīšanas regulēšanu cenu patiesuma un cenu skaidrības aizsardzībai;

Rabata jeb atlaižu likums (RabattG) cenu atlaižu novēršanai, ja tām nav pamata (darbības vai cita ekvivalenta);

Mūsdienās konkurences tiesības ne tikai aizsargā konkurentu, tām ir arī patērētāju aizsardzības tiesību statuss. Tādēļ, vienmēr aplūkojot kādu konkurenci nepareizi ietekmējošu darbību, jāņem vērā patērētāja intereses.Karteļa tiesības (Konkurences ierobežojumi).

Ar karteļa tiesībām domātas konkurences tiesības plašākā nozīmē. Šo tiesību normas ir ietvertas:

Eiropas Savienības dibināšanas līgumā (EGV) (85. un sekojošos paragrāfos).

Šo abu likumu uzdevums ir novērst nevēlamu karteļu un tirgus kundzības formu izveidošanos.Uzņēmēju aizsardzības tiesības.

Īpašajiem likumiem, kas nodrošina uzņēmēju tiesisko aizsardzību ir augstāks rangs kā vispārīgajiem konkurences likumiem. Ar šiem likumiem tiek aizsargāti garīgi sasniegumi, tādejādi, piešķirot īpašumu tiesības uz tiem kādu laiku. Pēc šo tiesību aizsardzības laika iztecēšanas (patentiem 20 gadi, lietošanas paraugiem 10 gadi, markai 20 gadi, autortiesībām 70 gadi) uzņēmēju aizsargā vairs tikai Likums pret negodīgo konkurenci (UWG).

Uzņēmēju aizsardzības tiesības tiek realizētas ar jau augstāk minētajiem likumiem:

Patenta likumu (PatG) jaunu rūpniecisku izgudrojumu aizsardzībai (mašīnas, ķīmiskas metodes, elektroniskas sastāvdaļas);

Lietošanas parauga likumu (GebrMG) jaunu tehnisku priekšmetu aizsardzībai (tā saucamais mazais patents) (fēns, rotaļlieta);

Gaumes parauga likumu (GeschmMG) jaunu, oriģinālu, komerciālu paraugu vai modeļu aizsardzībai (t.s. estētiskais sniegums) (auduma paraugi, pudeles formas, automašīnu dizains);

Marku likumu (MarkenG) marku, komercapzīmējumu, ģeogrāfisku piederības datu aizsardzībai (“Deutsche Telekom” zīme “T”, “BMW, T 200”, “Alianz Versicherungen” sauklis “Hoffentlich allianzversichert”, kāda īpaša atpazīšanas melodija);

Autortiesību aizsardzības likumu (UrhG) personīgu garīgu veikumu aizsardzībai (grāmata, sacerējums, mūzika, filma utt.).Ģenerālā klauzula.

Ģenerālā klauzula ir ietverta Likumā pret negodīgo konkurenci pirmajā daļā. Tā aizliedz tādu konkurenci, kas nav saskaņā ar vispārpieņemtām paražām un tikumiem.

Šis likums nosacīti sastāv no divām daļām. Pirmā daļa sākas ar 1.paragrāfu. Tā attiecas uz konkurences aktivitātēm pret nenoteiktu lielumu konkurences dalībniekiem. Šeit galvenokārt jāmin ģenerālais aizliegums konkurencei, kas nav saskaņā ar tradīcijām un tikumiem, maldinošās reklāmas sevišķās nodarījuma pazīmes 3. un 4. paragrāfos īpašo pārdošanas aktivitāšu reklāmas formu sevišķās nodarījuma pazīmes 6. un 8. likuma paragrāfos.

Otrā daļa sākas ar §14, un attiecas uz tādiem konkurences pasākumiem, kas vērsti uz atsevišķiem tās dalībniekiem. Šeit kā piemērus var minēt ierēdņu uzpirkšanu, komerczīmju aizsardzību un uzņēmumu noslēpumu nomelnošanu, apmelošanu un izpaušanu.

Visus šos priekšrakstus pārvalda ģenerālā klauzula. Tie sāk darboties tur, kur konkurences tiesību īpašie priekšraksti nav pietiekoši. Tādējādi rangi jeb hierarhija izkārtojas šādi: